Viņšuzsvēra, ka saskaņā ar Satversmi Saeima ir lemtspējīga un tās lēmumi ir leģitīmi arī gadījumos, kad tā jau ir atlaista un Valsts prezidents to ir sasaucis uz sēdi.
"Vienlaikus šādai Saeimai būtu rūpīgi politiski jāvērtē katrs lēmums, it īpaši ilgtermiņā sekas radoši lēmumi, proti, vai par to atbilstošāk nebūtu lemt nākamajam parlamentam," norādīja Pastars.
Saeima, pret kuru sākta atlaišanas procedūra, var vēlēt Valsts prezidentu, un tas būs leģitīms, tomēr vēlams, ka Saeima ievēlētu to pašu prezidentu, kurš ierosināja tās atlaišanu, lai referenduma dienā pilnībā varētu īstenot Satversmes 50. un 53.pantā noteikto par Valsts prezidenta politisko atbildību.
"No juridiskās stabilitātes viedokļa būtu labāk, ja Saeima pārvēlētu Zatleru," piebilda jurists, atkārtojot iepriekš pausto viedokli, ka Zatlers nepiemērotā brīdī rosinājis parlamenta atlaišanu.
Pastars atzina, ka Zatlera lēmums rosināt Saeimas atlaišanu un viņa nepārvēlēšana Latvijas konstitucionālajā iekārtā iezīmējusi līdz šim praktiskajā piemērošanā neatrisinātus jautājumus. Tādēļ, pēc viņa domām, tas ļaus parlamentam kvalitatīvāk sagatavot Satversmes 48.‒50.panta precīzākas redakcijas, par ko diskusijas noritējušas jau ilgāku laiku, bet nav vainagojušās ar rezultātu.
Jau vēstīts, ka pašreizējais Saeimas Juridiskā biroja padomnieks Pastars ir piekritis būt Bērziņa padomnieks, apliecināja topošais prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze. "Pastars būs pils galvenais jurists," teica Daudze.
Gados jaunajam Edgaram Pastaram kopā ar kolēģi Saeimas Juridiskajā birojā Jāni Plepu 2009.gadā iznākusi abu sarakstītā grāmata "Saeimas atlaišana". Viņš Saeimas Juridiskajā birojā strādā kopš 2005.gada. Viņam ir darba pieredze arī Satversmes tiesā.