Pēc ministriju apvienošanas janvāra pirmās nedēļas sākumā Vējonis formāli bija bez darba, jo, lai atsāktu darbu jaunā statusā jau kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, bija vajadzīgs Saeimas lēmums.
Neviens nešaubījās, ka jau pēc dažām dienām Saeima Vējoni apstiprinās jaunajā amatā. Un tolaik Vējonis žurnālistiem lepni paziņoja, ka atteiksies no kompensācijas par darba zaudēšanu uz dažām dienām, lai gan formāli tā viņam pienāktos. Toties aizmirsa pateikt ko citu - ka kompensācijas jau saņēmuši viņa biroja darbinieki, kuri apstiprināti darbā uz ministra pilnvaru laiku un kuri atgriezīsies amatā pēc Saeimas lēmuma.
Trim cilvēkiem izmaksāti kopumā gandrīz seši tūkstoši latu. Nekā neētiska un nesaimnieciska ministrs tur neredz. Viņš de facto saka: „ja kompensāciju izmaksa ir slikta prakse, tad, lūdzu, mainām likumdošanu un nemaksājam kompensācijas, ja cilvēks tiek atlaists no darba.
Valsts kontroles slēdzienā redzams, ka Vides ministrijas parlamentārajai sekretārei Žanetai Mikosai, padomniecei un biroja vadītājai Egitai Kazekai un padomniekam Indriķim Putniņam ar Vējoņa rīkojumiem gada nogalē izmaksāti atlaišanas pabalsti kopumā 2972 latu apmērā un vēl 2953 lati kompensācijās par neizmantoto atvaļinājumu. Pavisam 5925 lati. Saskaņā ar Valsts kontroles ziņojumu, šo summu izmaksāja par darba zaudēšanu faktiski uz trim darba dienām. Pēc tam viņus atjaunoja iepriekšējos amatos.
„Diezgan nepatīkami
atrasties bez finanšu līdzekļiem. Jo par to laiku mums neviens
atalgojumu izmaksāt nevarēja,” tā de facto naudas
saņemšanu komentēja viens no trim kompensāciju saņēmējiem
Indriķis Putniņš. Viņš taisnojas, ka biroja darbinieki nevarēja
zināt, kad Saeima Vējoni amatā apstiprinās, tādēļ nosprieduši,
ka kompensācijas būs vajadzīgas. Kazeka un Mikosa de facto rakstiski skaidroja, ka pirmkārt šo kompensāciju paredz
likumdošana. Otrkārt, politiskā situācija Latvijā esot tik
mainīga, ka viņas nevarēja būt pārliecinātas, vai tiešām
Vējoni apstiprinās. Vējonim ir vēl viens skaidrojums: „to, vai
pieņemt vai nepieņemt atpakaļ, man vēl nebija zināms, jo bija
doma mainīt kādus darbiniekus.”
Saeimas arhīvs liecina, ka jau uzreiz gada pirmās nedēļas otrdienā, 4.janvārī, bija zināms par Saeimas sēdi 6.janvārī. Nav pamata arī uzskatīt, ka tobrīd politiskā situācija būtu nestabila. Par Vējoni nobalsoja 84 deputāti. Tomēr arī pēc Saeimas lēmuma neviens kompensāciju valstij nav atdevis. Izmaksājot kompensācijas likuma burts ir ievērots.
Valsts kontroliere Ingūna Sudraba atzīst, ka „Mūsu ziņojumos nav pieņemts rakstīt par sirdsapziņu un ētikas trūkumu cilvēku darbā. Bet droši vien, saprotot, ka sirdsapziņa neiesaucas un nestrādā, tad ir jāpilnveido tālāk normatīvie akti, pasakot – ja ministrs zaudē vietu uz dažām dienām, un viņa birojs arī un pēc tam viņus pieņem atpakaļ darbā, tad viņiem kompensācijas nepienākas.”
Vienlaikus Valsts kontroliere arī atzīst, ka vienotās atlīdzības likums, jo īpaši pēc pēdējiem grozījumiem, nepavisam nav vienotās atlīdzības likums. Tas valsts amatpersonām par līdzīgu darbu dažādās iestādēs ļauj saņemt pavisam atšķirīgu atalgojumu.
Abu apvienoto ministriju darbinieki, ar kuriem darba attiecības turpinājās arī pēc apvienošanas, kompensācijas nesaņēma.