Trūcīgās ģimenes bailēs no sociālajiem dienestiem palīdzību labāk lūdz labdarības organizācijās

Pieredze liecina, ka sociālo darbinieku klientu vidū ir ievērojams daudzums fantastiski veiklu meļu. Viņi tik veikli melo citiem un sev, ka paši notic. Ja sociālajam darbiniekam nav garīgā stipruma, ko dot var vienīgi Tā Kunga Svētais Gars, tad sociālajam darbiniekam draud iespēja pašam kļūt par sociāli aprūpējamu psihenes pacientu. Parunājiet ar šiem darbiniekiem atklāti, nebāžot mikrofonu zem deguna un jūs uzzināsiet daudz interesanta.

Lai man piedod visi nabagi un nespējīgie, bet tas, ka sociāliem ir savas prasības, tas tomēr ir pareizi. Nevar būt tā, ka kurš vien grib, tas atnāk un uzreiz dabū. Tā nauda no gaisa nekrīt, bet gan veidojas no to cilvēku naudām, kas strādā un maksā nodokļus. Ja kāds labdaris grib kādam palīdzēt tāpat vie - lūdzu, tā ir viņa brīva izvēle, bet ja tiek tērēta nodokļu nauda, tad ir jābūt pretī skaidrībai - kam, cik un kāpēc. Un vispār... kāda joda pēc jāražo vairāk bērnu, nekā spēj pats uzturēt?

Te citāts no saistītā raksta- "Šā gada janvārī valstī bija 45 004 trūcīgi cilvēki, kas ir par 719 mazāk nekā decembrī. Tomēr, kā liecina Centrālās statistiskas pārvaldes dati, pēc kuriem LM veic aprēķinus, janvārī, salīdzinot ar decembri, arī valstī dzīvojošo iedzīvotāju skaits samazinājies par 1600 cilvēkiem. Janvārī valstī dzīvojuši 1 953 000 cilvēku." Un tagad padomājiet- ir 21.gadsimts, un valstī ar 1,9 miljoniem iedzīvotāju ir 45 tūkstoši (WTF??) nabagu! Un tie ir oficiālie nabagi, kuru ienākumi ir mazāki par 128 eiro mēnesī. Nabadzība ir kļuvusi par ikdienu. Un tas ir valstī, kura ir Eiropas savienībā, kur nav bijis kara jau krietnu laiku, zemē, kas spēj sevi pabarot, bet to neļauj.

Jā tieši tā,ģimenes baidās iet uz sociāliem,jo tur vairāk pārmetumu, nekā labuma. Pati esmu saskārusies nemitīgi ar atteikumiem,audzinu bērnu invalīdu, kurš ur kopjams un aprūpējams 24.st.diennaktī, drīz dēlam paliks 18.gadi,izrādās, ka pāreja pieaugušo statusā ir vājprāts,griezos pašvaldības soc.dienestā ar jautājumu,kā lai iztiek bez naudas,ja tiesas process par rīcībnespējību ieilgs 6.mēnešus un vairāk,plus bāriņtiesā vēl kamēr iecels par aizbildni,paliekam bez jebkādiem ienākumiem,jo tie ir vienīgie jo strādāt netieku,mums nav dienas centru,kur tik smagus bērnus ievieto uz dienu. Nu lūk,soc.dienestā pajautāja vai mums joprojām ir kontakti ar organizācijām,kas palīdzētu nodrošināt pārtiku,jo dēlam ir arī celiakija un pamperus ar vajag,ieteica griezties ziedot.lv,vienvārdu sakot atšuj,bāriņtiesas kundzītes ieteica ietaupīt pa vasaru naudiņu, vai arī iet lasīt mellenes,bet kur likt bērnu uz to laiku,neieteica,jo nav jau kur! Teikšu godīgi tās iestādes nav domātas cilvēkiem....

Neaizmirsīsim, ka Latvijā daudziem trūkums ir tik liels, ka nav svarīgi vai viņi KLIEDZ skaļāk vai vājāk. Latvijas valdība ir bez jebkādas harismas. Latvijas ziņu avoti, avīzes, tv, žurnalisti, ir drīzāk gļēvulības, ka ziņu avoti.

Ļoti tendenciozs raksts. Nav sociālo darbinieku viedokļa. Sociālie dienesti palīdz, taču cenšas iemācīt darīt pašam, t.i. tev pašam kaut kas tomēr lietas labā jādara un pašvaldība piepalīdz (ar domu, ka iemācies ar laiku darīt pats). Labdarības organizācijas dod tāpat, par brīvu. Un tā izaug vesela lūdzēju paaudze, kas neko nedara, tikai pieprasa. Un "labdarības" organizācijas, kas nopelna sev algu un ar pāris eiro "ziedošanu" ļauj citiem justies "labiem un grēku piedotiem". Gribi patiesi palīdzēt? Vispirms palīdzi sev un sakāto savu dzīvi, tad adoptē vai kļūsti par labāko draugu visai ģimenei, parādot, ka var dzīvot citādāk. P.S. Tas, protams, neattiecās uz ekstrēmām situācijām. Tad pašvaldība dod tāpat.

Kamēr paši neesam saskārušies ar šo dienesta darbību, grūti saprast, kāpēc cilvēki izvairās uz tiem iet. Nekad jau nezini, kas dzīvē notiks, un tā arī saskāros ar Rīgas SD, lai saņemtu rehabilitāciju bērnam. Tas tiešām ir grūti izturams normālam cilvēkam. Es nezinu, vai tur jāiet nervu zālu apdullumā, lai ar to samierinātos? Mums prasai zziņu pēc izziņas. Visu pamato ar kaut kādiem noteikumiem, kuros nav loģikas. Kaut kādi baisi birokrāti un burta kalpi. Nez kāpēc obligāti vēlas apmeklēt mājās, lai arī kāds tam sakars ar normālas ģimenes bērna invalīda rehabilitāciju? Tikaa tērē savu un mūsu laiku. Un kad aiznestas vismaz piecas izziņas, tērējot savu laiku un naudu, tad rezultātā ir kas? Domājiet, palīdzība? Informācija? Nē, apmierināti ieliek ķeksi, ka izdarījuši savu darbu. Iedod sarakstu ar iestādēm, kuras pati atkal varu apskraidīt un noskaidrot, vai un ko tās dod. Visu patiešām nepieciešamo biju uzzinājusi pati. Un joprojām nezinu, vai pietiks spēka vēlreiz griezties Rīgas SD

Bēnē nav savādāk.Šķīros no sievas un biju palicis faktiski uz ielas,kaut esmu 2grupas invalīds,ja nepalidzetu radi un necīnītos pats kā māku būtu aizgājis bojā,jo pabalsts ir drusku pāri 70eur.Lūdzu pagaidu pajumti,bet man ieteica tikai cilvēkus kas izirē savus mitekļus par naudu.Ar savām veselības problēmām (smaga bronhialā astma dabūju gadu mitināties vecā šķūnī.Par laimi pietika spēka nosiltināt un pārlaist ziemu.Neviens pat nepainteresējās kas ar mani notiek,kaut miestiñš mazs.