Trūkst skaidrības par plūdu draudu samazināšanai domāto naudu

Finanšu ministrija nolēmusi pārskatīt vairākas Vides ministrijas akceptētās programmas, tostarp arī oktobra beigās Ministru kabinetā apstiprināto noteikumu projektu, kas paredz Pļaviņu un Jēkabpils pilsētu plūdu aizsargbūvju rekonstrukcijā un citos drošību sekmējošos pasākumos ieguldīt 7 028 040 latu no ES Reģionālās attīstības fonda, 578 654 latus no pašvaldību līdzekļiem apmērā un 661 588 latus no valsts budžeta.Pļaviņieši nedomā maksāt Pļaviņu pilsētas domes priekšsēdētaja Gunta Žilde skaidro, ka Ministru Kabineta akceptēto noteikumu projektu pat tad, ja Finanšu ministrija tam dotu "zaļo gaismu", pļaviņieši neatbalsta, jo pilsētai, kurā ir tikai 3,7 tūkstoši iedzīvotāju, nav iespēju dot prasīto līdzfinansējumu. "Nejūtamies šīs problēmas vaininieki, lai no sava niecīgā budžeta atdotu līdzekļus tam, lai Latvenergo Pļaviņu HES varētu droši strādāt," akcentē pilsētas galva. 2007.gadā Pļaviņās par valsts līdzekļiem veikta 1998.gadā būvētā nepilnu kilometru garā dambja rekonstrukcija. Tas maksāja 98 tūkstošus latu. Dambis jālabo Palu ūdeņu Latvijas apdraudētākajā pilsētā Jēkabpilī pašvaldības līdzfinansējums šiem pretplūdu pasākumiem jau iekļauts 2009.gada budžetā. "Sliktākajā ekonomikas attīstības scenārijā, ja Finanšu ministrija uzskatīs, ka jāatceļ Jēkabpils dambju stiprināšana, to varbūt varētu pieļaut uz vienu gadu. Taču, ja šo lietu ievilks, piemēram, līdz plānošanas perioda beigām — 2013.gadam, tas jau kļūtu ļoti bīstami," saka pašvaldības izpilddirektors Dainis Līcis. Runājot par pilsētas aizsargdambi, kas būvēts drīz pēc 1981.gada katastrofālajiem plūdiem, eksperti atzīst, ka tas būtiski jāuzlabo. 2007.gadā jēkabpilieši pabeidza dambja rekonstrukcijas pirmo kārtu, kuras rezultātā tas nostiprināts un paaugstināts upes kreisajā krastā pie pareizticīgo klostera un Zvanītāju mājām.Plūdi var uznākt arī ziemā Pieredze rāda, ka plūdi Daugavā pie Jēkabpils un Pļaviņām var sākties ne tikai pavasarī, bet arī ziemā — te noteicošais ir vižņu un ledus sablīvējumi Daugavā pie Pļaviņu HES ūdenskrātuves (šeit upes straume tiek nobremzēta). Pēdējais lielākais plūdu apdraudējums Jēkabpilij 1998. gadā radās tieši janvārī. Toreiz tika spridzināts dambis Salas pagastā un, kā atceras agrākais Daugavas HES kaskādes direktors Jānis Knoks, ministrs Ziedonis Čevers, nezinot drošības nosacījumus, pat lika pacelt līmeni Pļaviņu ūdenskrātuvē (ar domu, ka tā varētu izkustināt ledus sastrēgumu). Toreiz spēkstacijas dispečers vienpersoniski izlēma rīkojumu neizpildīt. Jēkabpils pilsētas iedzīvotāju vidū jūtama paļāvība, ka katastrofāli plūdi pārredzamā nākotnē vairs nav gaidāmi un ka no mazākiem plūdiem dambis pasargās. Kā stāsta jēkabpiliete Astrīda Rutkovska, kura dzīvo apmēram pārsimt metru no Daugavas un kuras mājā 1981. gada palos ūdens bija pacēlies līdz pirmā stāva griestiem, daži turīgākie kaimiņi ieguldījuši paprāvus līdzekļus māju pārbūvē. ***1981.gads 1981.gada 31.martā Jēkabpilī Daugavas ūdens līmenis par 6,5 metriem pārsniedza vasaras vidējo līmeni. Pilsētā applūda 288 mājas, 127 cietušajiem tika sniegta palīdzība evakuācijā, viens cilvēks noslīka. Jēkabpils rajona Salas pagastā noslīka 1100 govju, 20 tūkstošu mājputnu, applūda 60 māju, no kurām trīs iznīcināja ledus straume.