"Analizējot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistiku par ugunsgrēkiem objektos, ir zināms, ka katru gadu apmēram 2000 no tiem izceļas tieši mājokļos," komentē VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Ilze Dāme-Birziņa. Visbiežākais ugunsgrēku iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni – neuzmanīga smēķēšana, smēķēšana gultā, bez uzraudzības atstātas degošas sveces vai ēdiens uz ieslēgtas plīts, sērkociņu un šķiltavu atrašanās bērniem viegli pieejamā vietā, degtspējīgu priekšmetu un mēbeļu novietošana pie krāsns, kā arī bojātu elektroierīču lietošana. Visvairāk ugunsgrēku mājokļos izceļas virtuvē un dzīvojamajā istabā vai guļamistabā. Arī netīrīti skursteņi ir starp biežākajiem ugunsgrēku cēloņiem dzīvojamās mājās – ugunsdzēsēji glābēji ik gadu dodas uz vairāk nekā 500 izsaukumiem, kur dūmvados deg sodrēji. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, samazina apkures ierīces darbības efektivitāti un var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tā paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām, un tas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos, skaidro VUGD.
Visbīstamākā no ugunsdrošības viedokļa ir nevis konkrēta lieta, bet cilvēks un viņa neuzmanība, bezatbildība vai ļaunprātība. Ja ugunsgrēks ir izcēlies, uguns savā ceļā tālāk neko nešķiro. Lai pasargātu savu dzīvību un īpašumu, nav nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi, bet gan atbildība un zināšanas. Katrs mājoklis ir jānodrošina ar dūmu detektoru, kurš ar spalgu skaņas signālu laikus brīdinās, ja telpā ir izveidojies sadūmojums, bet privātmājās papildus jāsagādā arī ugunsdzēsības aparāts. Viensētas dzīvojamā mājā un atsevišķi izvietotās saimniecības ēkās uzstādāmajiem detektoriem jānodrošina, lai to trauksmes skaņas signāls būtu dzirdams arī telpās, kurās uzturas mājas iemītnieki. Ar vienkāršiem, veikalā nopērkamiem detektoriem vien to nepanākt, vislabākais risinājums būtu ierīkot automātisko ugunsgrēka trauksmes signalizācijas sistēmu. Tās īpatnība – nostrādājot vienam detektoram, automātiski tiek nodots signāls uz vadības pulti, un tālāk signāls aktivizē trauksmes signāldevējus, kas uzstādīti kopā ar visiem detektoriem. Tādu sistēmu ierīkošanai VUGD iesaka vērsties pie specializētu ugunsdrošības aprīkojuma firmu speciālistiem.
Mājoklī ugunsgrēks! Kā rīkoties?
Nekrīti panikā, jo objektīvs situācijas novērtējums un pareizas rīcības izvēle palielina iespējas izglābties. Ja pamosties naktī un konstatē, ka izcēlies ugunsgrēks, pārvelies pāri gultas malai un rāpo uz istabas durvju pusi. Turoties tuvāk grīdai, var paglābties no bojāejas. Mēģini uztaustīt durvis ar roku. Necenties paņemt kādas drēbes vai vērtslietas!
Ja vari izkļūt no telpas
• Ja, uztaustījis durvis, jūti, ka tās nav karstas, mazliet paver tās un pārliecinies, vai ārpusē nav dūmi un uguns. Kad atstāj istabu, aizver durvis – tas mazinās uguns izplatību.
• Neaizmirsti paņemt atslēgas! Ja visi evakuācijas ceļi būs slēgti un pamest ēku nevarēs, vajadzēs atslēgu, lai atgrieztos dzīvoklī, kas kļūs par drošāko patvēruma vietu.
• Nemēģini meklēt, kurā vietā deg. Vērtīgais laiks, ko tā zaudēsi, var būt izšķirošs, lai paspētu glābties.
• Nekavējies kāpņutelpās un gaiteņos, domājot, ko darīt. Pamet māju pēc iespējas ātrāk. Centies izvairīties no gaiteņiem, kas ved strupceļā.
Vienmēr izmanto tikai kāpnes. Neizmanto liftu.
• Rēķinies, ka visapkārt būs panika. Tāpēc turies pie kāpņu margām, tas palīdzēs nenokrist, ja būs drūzma.
• Pirms atstāj ēku, nemēģini iekštelpās satikt visus tuviniekus, jo dārga ir katra minūte.
• Kad esi nokļuvis drošībā, zvani VUGD pa tālruni 112! Neuzskati par pašsaprotamu, ka to jau būs izdarījis kāds no kaimiņiem. Nenoliec klausuli, kamēr dispečeri nav saņēmuši visu nepieciešamo informāciju.
• Neej atpakaļ mājā, kamēr ugunsdzēsēji to nav atļāvuši.
Ja nevari izkļūt no telpas
• Ja, uztaustījis durvis, jūti, ka tās ir karstas, never tās vaļā. Tas var nozīmēt, ka aiz durvīm plosās uguns. Atverot durvis, liesmas uzreiz iekļūs istabā. Aizvērtās durvis var tevi pasargāt, kamēr ierodas glābēji.
• Ja durvis ir karstas, aizbāz spraugas ar mitriem dvieļiem, segām, palagiem, drēbēm.
• Ja ir pieejams telefons un telpā, kurā atrodies, nav dūmu, zvani uz tālruni 112.
• Rāpo pie loga un mazliet to paver. Atverot logu pilnīgi, radīsi caurvēju, kas veicinās dūmu pieplūdumu istabā.
• Turies zemu pie loga – tas ļaus elpot svaigu gaisu no ārpuses un izvairīties no dūmiem, kas lēnām piepildīs istabu.
• Ja iespējams, aizsedz degunu un muti ar kādu samitrinātu materiālu – tas filtrēs dūmus, un elpot būs vieglāk.
• Tikai galējas nepieciešamības gadījumā atver logu pilnīgi vai izsit stiklu. Tādā gadījumā dūmi var iekļūt istabā arī no mājas ārpuses. Turklāt, ja stikls būs izsists, vairs nebūs iespēju logu aiztaisīt.
• Ja atrodies pirmajā stāvā un vari pa logu izkļūt drošībā – dari to.
• Ja esi augstāk par pirmo stāvu, labāk atturies no lēmuma lēkt. Daudzi, kuri būtu varējuši ugunsgrēkā izdzīvot, gaidot palīdzību savā istabā, ir gājuši bojā, lecot no bīstama augstuma.
Kā pievērst uzmanību, ja nevari izkļūt no istabas
• Radi troksni. To vislabāk darīt, klauvējot ar kādu priekšmetu, nevis kliedzot.
• Vicini pa logu dvieli vai palagu.
Der zināt!
Atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55. pantam par ugunsdrošības prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu: fiziskajai personai 6–56 naudas soda vienības, bet juridiskajai personai – 56–280 naudas soda vienības. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu, viena naudas soda vienība ir EUR 5. Tādējādi naudas sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskajai personai ir no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskajai personai – no 280 līdz 1400 eiro.
Trīs vajadzīgas ierīces
1. Dūmu detektors
Autonomajiem ugunsgrēka detektoriem jeb dūmu detektoriem no 2020. gada 1. janvāra visos mājokļos jābūt uzstādītiem obligāti. Kā rāda pasaules pieredze, šo detektoru pielietošana ir efektīvs risinājums, lai pasargātu mājokļa iemītnieku dzīvību no pēkšņa ugunsgrēka briesmām. Nelielā ierīce ar spalgu skaņas signālu ziņo, kad mājā izveidojies sadūmojums. Tas pievērš uzmanību, naktī pamodina, un bieži tieši šīs dažas sekundes ir izšķirošas, lai izglābtos un izsauktu ugunsdzēsējus. Dodoties uz izsaukumiem, VUGD arvien biežāk novēro, ka dūmu detektors mājokļos ir uzstādīts un laicīgi brīdinājis par izcēlušos ugunsnelaimi, tā paglābjot konkrētā mājokļa iedzīvotājus no traģiskām sekām. Nereti arī ugunsnelaimē cietušo kaimiņi, izdzirdot trauksmes signālu, ir rīkojušies nekavējoties un saukuši pēc palīdzības, zvanot 112.
Detektoru cenas ir atkarīgas no ražotāja un detektora iebūvētajām papildu funkcijām. Taču, pērkot jebkura ražotāja vai modeļa detektoru, pirmām kārtām jāpievērš uzmanība tam, lai uz tā korpusa būtu CE marķējums un informācija par detektora atbilstību Eiropas standartam EN 14604. No noderīgu papildu funkciju viedokļa ieteicams fotoelektriskā darbības principa detektora modelis ar korpusā iebūvētu spuldzīti, kas ieslēdzas vienlaikus ar brīdinošo skaņas signālu. Tas dos kaut nelielu redzamību naktī gadījumā, ja aizdegšanās rezultātā būs sabojāta mājokļa elektroapgaisme.
Ideāli, ja detektori ir katrā telpā, kurā uzturas mājokļa iemītnieki un kurā viņi veic kādus saimnieciskus darbus, proti, vietās, kur potenciāli iespējama ugunsgrēka izcelšanās. Pats minimums ir viens ugunsgrēka autonomais detektors uz dzīvokli. Vispiemērotākā vieta detektoram būtu guļamistabas vai gaiteņa griesti netālu no guļamistabas durvīm.
Padoms!
Laiku pa laikam dūmu detektori jāpārbauda – vai nav izlādējusies baterija, kura jānomaina. Visbiežāk tā ir 9 V "kronas" tipa baterija, kuru ievieto detektora korpusā. Dūmu detektoru pārbauda, nospiežot kontroles (testa) pogu, pēc kā jāatskan spalgam skaņas signālam. Ja signāls skan – detektors ir darbspējīgs. Šādu pārbaudi ieteicams veikt reizi mēnesī. Cigareti vai kādu citu dūmu avotu pārbaudei gan nevajadzētu izmantot, jo darbspējīgs detektors, atpazīstot dūmus, turpinās spalgi skanēt aptuveni 30 minūtes – proti, tā konstrukcijā paredzēto brīdinošā signāla padošanas laiku. Ja tā ir noticis, detektoru var apklusināt, uz īsu brīdi atvienojot bateriju. Vismaz reizi gadā detektoru arī ieteicams atvienot no stiprinājuma pie griestiem un notīrīt no ierīces putekļus.
2. Tvana gāzes detektors
Aukstā laikā mājokļos, kuros uzstādītas autonomās apkures iekārtas un tiek kurināti nepārbaudīti gāzes katli, kamīni un krāsnis, ir risks tvana gāzes noplūdei. Tvana gāze ir bezkrāsaina, bez garšas, smaržas, degoša un ļoti indīga, toksiska gāze, kas veidojas visu oglekli saturošo vielu nepilnīgas sadegšanas procesos, piemēram, mājoklī izmantojot malku un citus cietos kurināmos. Iedzīvotājiem jābūt ļoti piesardzīgiem, kurinot krāsni, un noteikti nevajadzētu riskēt ar savu dzīvību, dodoties gulēt, kamēr krāsns vē• kuras, jo nepilnīgi sadegušas malkas rezultātā var rasties tvana gāze. Cilvēkiem tā ir ārkārtīgi bīstama, jo iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, acīm, elpceļiem, sirdi un asinsvadiem, bet ļoti augsta tvana gāzes koncentrācija var izraisīt nāvi dažu minūšu laikā. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikā pacienti, kuri ir saindējušies ar tvana gāzi, nonāk regulāri (60–70 gada laikā).
Risinājums ir tvana gāzes detektori, kas brīdina, ja telpās ir sācis izplatīties oglekļa monoksīds jeb tvana gāze (CO). Tvana gāzes detektoru pērkot, jāraugās, lai uz tā ir norādīts modelis, ražotājs, ražošanas datums, identifikācijas elements (piemēram, artikuls vai EAN kods utt.), tam jābūt marķētam ar CE zīmi. Jāatceras, ka dūmu detektors un tvana gāzes detektors ir divas dažādas ierīces un neviena no tām nedarbojas kā otras aizstājējs.
3. Ugunsdzēsības aparāts
No 2020. gada 1. janvāra visos mājokļos nepieciešams uzstādīt dūmu detektorus, bet papildus tam arī visās privātmājās, darbavietās un automašīnās jābūt ugunsdzēšamajam aparātam. Turklāt, lai tas ugunsgrēka brīdī patiešām palīdzētu, ar to ir jāmāk rīkoties, tāpat obligātas ir tā regulāras apkopes.
Iegādājoties ugunsdzēsības aparātu, jāpievērš uzmanība tam, lai uz tā korpusa būtu iestrādāts (iespiests) individuālais vai partijas numurs un CE atbilstības marķējums. Savukārt ugunsdzēsības aparāta dzēstspējai jābūt vismaz 21A 113B (kur skaitlis nozīmē, cik lielu ugunsgrēku iespējams nodzēst, bet burts norāda uz ugunsgrēka klasi: A – kad deg cieti, organiskas izcelsmes materiāli, B – kad deg šķidrumi, kūstoši cieti priekšmeti). Privātmājā derētu četru kilogramu smags pulvera aparāts vai sešu litru ūdens-putu aparāts, ja vien uz tā atrodama informatīvā norāde 21A 113B vai vairāk.
Ugunsdzēsības aparātu nedrīkst novietot tālu bēniņos vai pagrabā. Nevajadzētu to glabāt arī apkures telpā, kur ugunsgrēka gadījumā, visticamāk, tam būs grūti piekļūt. Labs variants būtu koridors, kur aparāts pieejams no daudzām vietām.
Jāatceras, ka ugunsdzēsības aparātu drīkst izmantot tikai tad, ja dzēšana nerada draudus veselībai un dzīvībai. Lai to darītu, labi jāpārzina aparāta lietošana. Nepareiza vai neprasmīga rīcība var bīstamu situāciju tikai pasliktināt. Ugunsdzēsības aparātu paredzēts izmantot tikai neliela ugunsgrēka sākuma stadijā. Teju visiem aparātiem palaišanas princips ir vienāds – svarīgākais ir stingri turēt šļūtenes galu. Ugunsdzēsības aparātā spiediens ir 15 bāru un vairāk, tāpēc jāuzmanās no šļūtenes nekontrolētas šaudīšanās, kas var traumēt pašu dzēsēju. Pulvera ugunsdzēsības aparāta strūkla ir 3 m gara, un efektīvākais dzēšanas attālums ir 1 m. Jāņem vērā, ka augsta temperatūra un sadūmojums var apgrūtināt piekļuvi ugunsgrēka vietai, tādēļ var palikt arī 2–3 m attālumā.
Padoms!
Uzturot ugunsdzēsības aparātu, mājas saimniekam jāveic tā vizuālā apskate (vai aparāts nav bojāts un ir atbilstošs spiediena rādījums), savukārt tehniskā apkope jāveic sertificētos apkopes punktos saskaņā ar ražotāja noteikto termiņu vai, ja termiņš nav noteikts, reizi piecos gados.
Ja aizdegusies automašīna
Pārvietojoties ar transportlīdzekli un sajūtot deguma smaku vai pamanot dūmus:
• nekavējoties jāapstājas un jāizslēdz auto aizdedze;
• nekavējoties jāizkāpj. Durvis un logi pirms tam jāaizver, lai automašīnas salonā ieplūstošais skābeklis neveicinātu degšanu;
• jāzvana uz 112 un jāizstāsta, kas un kur ir noticis.
Tikai pēc tam, kad no auto ir evakuējušies visi cilvēki un esi piezvanījis uz 112, izvērtējot situāciju, var sākt dzēšanas darbus ar ugunsdzēsības aparātu – ja ir pārliecība par savām iemaņām un nepastāv apdraudējums veselībai un dzīvībai (piemēram, liesmas degvielas tvertnes tuvumā vai liesmas pārņēmušas jau visu automašīnu). Efektīvāk būs, ja vienlaicīgi varēs izmantot vairākus ugunsdzēsības aparātus, tāpēc meklē palīdzību pie citiem satiksmes dalībniekiem un nekad no tās neatsakies. Lai dzēšana būtu maksimāli efektīva, dzēšanas vielai (pulveris vai gāze) jātiek pēc iespējas tuvāk aizdegšanās vietai, tāpēc strūkla jāvirza uz liesmas apakšu, nevis tās augšpusi. Dzēšanas darbi jāsāk, lēnām nedaudz paverot motora pārsegu. Ja auto salonā jau redzama atklāta liesma, nedrīkst vērt vaļā durvis, lai neveicinātu degšanu. Ja pamani, ka ugunsgrēks ir izcēlies citā transportlīdzeklī, nekavējoties zvani uz 112 (nevis filmē vai fotografē notiekošo)! Nevajag paļauties, ka kāds cits to jau ir izdarījis! Ja auto neatrodas pārredzamā vietā vai nevari nosaukt precīzu adresi, jānodrošina ugunsdzēsēju glābēju sagaidīšana. Sagaidi viņus arī tad, ja nodzēst ugunsgrēku ir izdevies saviem spēkiem.
Padoms!
Katru gadu, veicot dzēšanas darbus pirms VUGD ierašanās, vairāki cilvēki gūst apdegumus un citas traumas, tāpēc, pirms sākt ugunsgrēka dzēšanu, jāizvērtē iespējamais apdraudējums. Spēcīgā karstuma un liesmu ietekmē var sprāgt auto riepas un degvielas bāka, bet, atverot motora pārsegu vai durvis, logus, straujš skābekļa pieplūdums ugunij var veicināt degšanu un vairākkārt palielināt liesmu apjomu. Lai nelaimes gadījumā varētu palīdzēt sev un citiem, katrā automašīnā jābūt aptieciņai, ugunsdzēsības aparātam, nesintētiska materiāla pārklājam, brīdinājuma zīmēm.
Atbildīgi dabā!
Ja esat ieplānojuši atpūtu mežā, atcerieties, ka Valsts meža dienests vasarā ir izsludinājis ugunsnedrošo periodu, tas nozīmē, ka iedzīvotājiem ir aizliegts kurināt ugunskurus mežā un purvos, izņemot īpaši ierīkotas vietas, atstāt ugunskurus bez uzraudzības, nomest mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus u. tml. Sīkāk šīs ugunsdrošības prasības vari izpētīt www.vmd.gov.lv.
Ja mežu ugunsgrēks izcēlies ugunskura kurināšanas rezultātā, uzreiz mēģini to nodzēst, sitot liesmas ar zariem, segu vai kādu citu pieejamu priekšmetu. Uguns jādzēš slīpiem sitieniem izdegušā laukuma virzienā. Ja uguni nodzēst nav iespējams, nekavējoties brīdini pārējos un ejiet prom no ugunsgrēka vietas uz ceļu, meža stigu, lauku vai ūdenskrātuves krastu. Virzies perpendikulāri uguns izplatīšanās virzienam. Ja aiziet no uguns nav iespējams, iegremdējies ūdenī vai apsedzies ar samitrinātām drēbēm. Ja esi meža laukumiņā, noliecies tuvāk zemei, kur gaiss ir mazāk sadūmots. Izejot laukā no ugunsgrēka vietas, paziņojiet par to, zvanot 112. Lielu meža ugunsgrēku dzēsīs ugunsdzēsēji.
Nededzini kūlu!
VUGD pieredze liecina, ka ik pavasari daļa iedzīvotāju cenšas apkopt savas nesakoptās teritorijas, tās aizdedzinot, vē• daļu nodedzina bērni vai pusaudži, spēlējoties vai apzināti dedzinot pērno zāli, bet daļa no kūlas ugunsgrēkiem izceļas no nepieskatītiem ugunskuriem vai arī nevērīgi izmestiem izsmēķiem. Taču kūlas dedzināšana ir aizliegta, sodāma un bīstama rīcība – tā var apdraudēt cilvēku dzīvību un īpašumu, kā arī tā rada būtisku kaitējumu dabai!
Ja pamani kūlas ugunsgrēku, nekavējoties zvani VUGD pa tālruni 112 un nosauc precīzu adresi vai pēc iespējas precīzāk apraksti vietu, kur izcēlies ugunsgrēks. Nosauc arī savu vārdu, uzvārdu, telefona numuru, atbildi uz dispečera jautājumiem.
Ja vēlies sākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, vispirms pārliecinies, vai dzēšanas darbi neapdraudēs paša veselību un dzīvību. Degošu kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm vai arī izmantojot koku (piemēram, egļu) zarus. Nedzēs liesmas, tām kāpjot virsū, jo apavi var neizturēt karstumu un var aizdegties arī drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, jāstāv izdegušajā pusē, aptuveni 1–2 m attālumā no liesmām. Ja saproti, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana nav droša, pārtrauc to un gaidi ugunsdzēsējus drošā vietā.
Grili un ugunskuri
• Grils jānovieto drošā attālumā no ēkas, lai, uzpūšot stiprākam vējam, dzirksteles nevar izraisīt ugunsgrēku. Jāpārliecinās, ka grils novietots uz stabilas virsmas, lai, garām ejot, tas netiktu apgāzts.
• Grilam jāizmanto tie degšķidrumi, kas paredzēti tieši grila iekurināšanai. Ar degšķidrumu jāaplej kurināmais, jāpagaida, kamēr tas sasūksies, un tad uzmanīgi jāaizdedzina. Nedrīkst pieliet degšķidrumu jau degošam grilam, un nedrīkst aizdedzināt ugunskurus un grilus ar viegli uzliesmojošiem šķidrumiem, piemēram, benzīnu, acetonu u. c., tas var izraisīt uzliesmojumu, un cilvēks var gūt smagus apdegumus.
• Pirms ugunskura kurināšanas jāpārliecinās, vai konkrētās pašvaldības saistošie noteikumi atļauj to darīt, vai arī tas ir aizliegts un par to pienākas bargs sods. Tur, kur tas ir atļauts, jāizvēlas vieta, kur tuvumā nav sausas zāles vai koku un viegli uzliesmojošu priekšmetu. Ugunskura vietu sagatavo, aprokot apkārt zemi vai apliekot akmeņus, lai tā būtu ierobežota. Pirms došanās prom ugunskurs ir jānodzēš, lai, uzpūšot stiprākam vējam, tas neuzliesmotu no jauna.
• Nededziniet plastmasas izstrādājumus un riepas, jo tie sadegot rada indīgus dūmus un apkārtējie var saindēties ar degšanas produktiem.
• Vienmēr piedomājiet par bērnu drošību! Paturiet viņus redzeslokā, uzmaniet, vai nav izdomājuši kādu bīstamu nodarbi. Grila vai ugunskura iededzināšanu bērniem neuzticiet, jo pat pieaugušo klātbūtnē viņiem to darīt var būt bīstami.