Visticamāk, jauna ģenerālprokurora meklēšanas process notiks pēc jaunas kārtības, jo Saeima šonedēļ otrajā lasījumā atbalstīja attiecīgos grozījumus Prokuratūras likumā. Līdz šim ģenerālprokurora amata kandidātu Saeimas balsojumam virzīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs viens pats, bet tagad to darīs Tieslietu padome, izvēloties piemērotāko no atklātā konkursa dalībniekiem.
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) piedāvātie grozījumi Prokuratūras likumā pagājušā gada nogalē bija izraisījuši ģenerālprokurora Kalnmeiera protestus, jo viņš tajos saskatīja mēģinājumus vājināt prokuratūru un padarīt tās vadītāju politiski ietekmējamu. Prokuratūras kritiku izpelnījās sākotnēji iecerētā iespēja ļaut uz ģenerālprokurora amatu kandidēt ne vien tiesnešiem un prokuroriem, bet arī advokātiem un akadēmiķiem. Arī piedāvājums veidot ģenerālprokurora amata kandidātu atlases komisiju, kurā prokuratūras un tiesu varas pārstāvji būtu mazākumā, tika kritizēts kā starptautiskajām rekomendācijām neatbilstošs.
Tagad bažas izraisījušās normas ir labotas, stāsta atbildīgās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs vadītājs Juris Rancāns (JKP): "Pēc maniem aprēķiniem, šiem grozījumiem ir jāstājas spēkā šī gada martā. Lielie konceptuālie jautājumi, kas ir bijuši saistībā gan ar virsprokurora diviem termiņiem, gan ar kandidātu atlasi – kas varēs būt tie kandidāti, kas nevarēs – tie visi otrajā lasījumā principā ir izrunāti, un šeit jau viedokļi sakrīt mums ar Tieslietu padomi."
Rancāns ir pārliecināts, ka jaunais ģenerālprokurors tiks atrasts saskaņā ar iecerēto procedūru. Tas nozīmē, ka turpmāk piedāvāt kandidātus vairs nevarēs Ģenerālprokurora padome, Augstākās tiesas plēnums un tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības. Kandidātiem būs jāpiesakās pašiem, un atklātā konkursā tos vērtēs Tieslietu padome. Lai gan Prokuratūras likuma izmaiņas Saeimai vēl būs jāpieņem galīgajā lasījumā, Rancāns sola, ka iespējami vien redakcionāli precizējumi, tāpēc interesenti jau var rēķināties, ka ģenerālprokurora atlase būs šāda.
Daži iespējamie kandidāti de facto jau ir zināmi. Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs, kurš iepriekš pieļāva iespēju kandidēt, tagad ir apņēmies to darīt noteikti, jo nesen saņēmis kolēģu atbalstu. "Jā, ģenerālprokurora kungs uzrunāja mani un teica, ka bija Ģenerālprokurora padomes sēde, un kolēģi – padomes locekļi – ir izteikušies, ka es varētu būt viens no kandidātiem. Nu, kurš otrs, nezinu. Iespējams, viņi divus redz... (..) Un tas bija tas izšķiršanās moments, kad es izlēmu, ka jā. Nu, ja mani kolēģi redz, ka es tur eju, tad es eju," pauž Mickevičs.
Kandidēšanas iespēju neizslēdz arī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters. Viņš gan norāda – vispirms jāsagaida, kad būs pilnīgi skaidrs, kāda tad būs atlases kārtība, tāpēc klātienes intervijai šobrīd vēl nepiekrīt. Savukārt iepriekš medijos kā iespējamais kandidāts piesauktais Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko ar preses sekretāres starpniecību de facto pavēstīja, ka uz ģenerālprokurora amatu nepretendēs.
Kuluāros kā iespējamais kandidāts minēts arī Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss, kurš pēdējos gados plašu atpazīstamību guvis kā redzamākais no valsts apsūdzības uzturētājiem Aivara Lemberga krimināllietā. Vaicāts, vai viņu neviens nemēģina uzrunāt par kandidēšanu, Juriss norāda, ka konkrētu sarunu viņam neesot bijis, taču atzīst: "Vairāk vai mazāk mēs jokojot jau apspriežam dažādus jautājumus, bet attiecībā uz šo jautājumu varbūt pēc būtības – es izsveru iespēju kandidēt, bet attiecīgi jāskatās, kāds būs šis jaunais regulējums vai spēkā esošais regulējums, kāda būs šī konkrētā situācija."
Prokurors Juriss regulāri pārstāv prokuratūru dažādās Saeimas komisijās, tāpēc deputātiem viņš ir labi pazīstams. Turklāt viņš nāk no slavenā Latvijas Policijas akadēmijas 1999.gada izlaiduma. Starp viņa kursabiedriem ir gan prokurori, gan vairāki advokāti, arī ar Lembergu un Zaļo un Zemnieku savienību saistītie, gan esošie un bijušie KNAB darbinieki, to skaitā viens no Jaunās konservatīvās partijas līderiem Juris Jurašs un KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.
Juriss lielu nozīmi tam nepiešķir: "Jūs ziniet, tādā griezumā es gan par to neesmu domājis. Katrs jau ir izvēlējies, pabeidzot, absolvējot augstskolu, iet savu ceļu. Es izvēlējos šo ceļu saistītu ar prokuratūras darbu, citi ar advokatūru. Es tādā veidā neesmu apdomājis, ka kaut kādā veidā tas varētu sekmēt vai sarežģīt tieši otrādāk varbūt manu izvēli."
No ģenerālprokurora amata konkursa dalībniekiem piemērotāko Saeimas balsojumam virzīs Tieslietu padome. Tā ir Augstākās tiesa priekšsēdētāja vadīta institūcija, kurā ir piecpadsmit locekļi – sastāvā ir arī septiņi tajā ievēlētie tiesneši, Satversmes tiesas priekšsēdētāja, ģenerālprokurors, advokātu, notāru un tiesu izpildītāju padomju vadītāji, kā arī divi politiķi, kas pārstāv Jauno konservatīvo partiju: tieslietu ministrs Bordāns un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe. Viņa cer, ka konkursā pieteiksies daudzi progresīvi prokurori un tiesneši: "Prokurori saprot, ka pārmaiņas ir vajadzīgas, ka prokuratūras prestižs ir jāceļ, ka arī viņi grib ģenerālprokuroru, ar kuru viņi varēs lepoties, uz kuru varēs paļauties un kas virzīs Latvijas prokuratūru starptautiskam līmenim atbilstošu. Un ja prokurori tiešām vēlas pārmaiņas, tad viņiem pašiem arī jāpiesakās."
Strīķe neesot dzirdējusi, ka politiķi jau būtu sākuši uzrunāt potenciālos kandidātus. Viņa gan norāda, ka esot oligarhu aprindas, kas vēlētos, lai pēdējā brīdī no cepures tiktu izvilkts kāds kandidāts, kuru vēl pēc vecās kārtības izvirzītu Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Tomēr koalīcija esot apņēmusies to nepieļaut.
Jaunās Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis, uzsver, ka paslepus kandidātus nemeklē. "Es esmu gatavs tagad uzrunāt: visi tie, kas ir spējīgi, kuriem ir pieredze aiz pleciem, kuri ir strādājuši godprātīgi, kuriem ir zināšanas – lūdzu, piesakieties! Tā ir no Jaunās Vienotības frakcijas priekšsēdētāja Ainara Latkovska uzruna jums," kameras priekšā pauda politiķis.
Tomēr opozīcija netic, ka koalīcija pieļaus neitrāla kandidāta kļūšanu par ģenerālprokuroru. "Lai ko stāstītu koalīcija, Jutas Strīķes galveno principu ievēros, proti, nedrīkst tikt ievēlēta nekāda amatpersona ar opozīcijas balsīm. (..) Nebūs nekādas alternatīvas, būs kuluāros zem kaut kādiem deķiem sarunātas kandidatūras, kuras zvērēs uzticību tikai un vienīgi koalīcijai vai galvenajai tās daļai, proti, JKP," uzskata Saskaņas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Līdzīgi skepsi pauž arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Uldis Augulis, kurš gan uzsver: "Es nevērtēju cilvēkus pēc tā, ko viņš dara vai kur viņš ir, kurā politiskajā spēkā vai kāda ir viņa jebkura cita piederība. Es vērtēju cilvēkus pēc tā, ko viņš var konkrētā amatā izdarīt."
Vaicāts, vai ZZS izvēlē kaut ko noteiks Aivara Lemberga viedoklis, kas par kādu no kandidātiem varētu būt negatīvs, Augulis norāda: "Pirmām kārtām šobrīd mēs šeit spekulējam, jo vispirms mums ir jāsagaida tie kandidāti, kas arī tiks izvirzīti Saeimai apstiprināšanai." Viņš uzsver, ka Lembergam nekad neesot bijušas veto tiesības jautājumos par ģenerālprokurora izvēli. Tomēr ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs Lemberga iekļaušanu sankciju sarakstā pamatoja arī ar to, ka viņš esot izmantojis ietekmi pār politiķiem, lai nepieļautu dažādu amatpersonu apstiprināšanu.
Tā kā ģenerālprokurora amata kandidāti šoreiz varēs pieteikties plaši, to loks vēl var krietni paplašināties. Tieslietu padomei ar to vērtēšanu būs jātiek galā līdz jūnijam, jo likuma grozījumi paredz – priekšlikums par jaunā ģenerālprokurora iecelšanu amatā Saeimā jāiesniedz ne vēlāk kā mēnesi pirms ģenerālprokurora pilnvaru termiņa beigām.
Itamars Toledano
Uldis
Pareizaissecinājums