Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Uz Krieviju un Baltkrieviju eksportējošo Latvijas uzņēmumu skaits nedaudz sarucis; importētājus joprojām saudzē

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm. Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

Iepriekšējā EM publicētajā sarakstā šā gada sākumā, kas aptvēra tikai Latvijā reģistrētos uzņēmumus, kas 2023.gada decembrī bija eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju, bija attiecīgi 143 un 80 uzņēmumi.  Līdzīgi kā iepriekš, arī šajā reizē EM publicētajā sarakstā alfabēta secībā atrodami visdažādāko nozaru pārstāvji, sākot no lielākiem un mazākiem pārtikas produktu ražotājiem, līdz loģistikas uzņēmumiem un zināmiem vietējiem apakšveļas ražotājiem.

Uļmana “Mono” un citi loģistikas uzņēmumi

Arī jaunākajā sarakstā liela daļa ir uzņēmumu, kuru vārds sabiedrībai neko neizsaka, jo tie visbiežāk ir saistīti loģistiku, transporta vai noliktavu pakalpojumiem. Šajā kategorijā lielākais un zināmākais uzņēmums noteikti ir SIA “Mono”, kas savā tīmekļa vietnē lepojas ar to, ka esot viena no pirmajām uzņēmējdarbības struktūrām Latvijā. Holdingkompānija darbojas tādās jomā kā loģistika un transports, finanšu pakalpojumi, ražošana un celtniecība un citi. Jāpiebilst, ka “Mono” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs ir Mihails Uļmans. Līdztekus M. Uļmana “Mono”, sarakstā ir tādi loģistikas uzņēmumi kā SIA “Baltic Logistic System”, SIA “STELLA LOGISTICS”, SIA “ARROW LOGISTICS & SERVICES” , SIA “Big Logistics”, SIA “WELLMAN LOGISTICS” un citi.

Atgādinām, ka jau pirms gada toreizējā Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja Aija Žīgure vērsa uzmanību uz to, ka šajā sarakstā loģistikas uzņēmumi parādās, jo tie eksportē preces citu Latvijas un arī starptautisko uzņēmumu darba uzdevumā. Tas rada pamatu aizdomām, ka oficiālais eksportētāju saraksts patiesībā ir maldinošs, jo daļa eksportētāju ir “atraduši apkārtceļus”, bet citi – izmanto loģistikas uzņēmumus savam preču eksportam, tādējādi nodrošinot to, ka paši ar savu zīmolu sarakstā neparādās.

 “Latvijas balzams” atklāj kārtis

Lai gan pārtikas ražotāju jaunākajā EM sarakstā ir salīdzinoši maz, lielākā daļa no tiem sabiedrībai ir zināmi un to produkcija ir atrodama arī mūsu veikalos. Iespējams, pazīstamākie no tiem noteikti ir viens no vadošajiem alkohola ražotājiem visā Baltijā AS “AMBER LATVIJAS BALZAMS”, “Chocolette Confectionary”, kura ražotā šokolāde veikalu plauktos ir atrodama ar zīmolu “RED”. Sarakstā nemainīgi ir arī SIA “Puratos Latvia”, SIA “Aizkraukles saldumi” un citi. Uz Baltkrieviju produkciju 2024.gada jūnijā vedis arī zivju pārstrādes uzņēmums SIA “Verģi”.

Latvijā ražotā apakšveļa joprojām pieejama

Līdzīgi kā ar pārtikas ražotājiem, EM publicētajā sarakstā ir maz izmaiņu tekstilizstrādājumu ražotāju rindās. Tajā joprojām ir atrodami mūsu valsts lielākie apakšveļas un tekstilizstrādājumu ražotāji: AS "Lauma Lingerie", SIA "Lauma Fabrics"un SIA "V.O.V.A.". SIA “Truffle bee”.

Iepriekš LTV1 raidījumam “Panorāma” norādīja viens no lielākajiem jomas uzņēmumiem, proti, AS “Lauma Lingerie”, tam teju 85% no pārdotā veidoja eksports uz Krieviju un Baltkrieviju, un tā pārtraukšana nozīmētu uzņēmuma slēgšanu. AS “Lauma Lingerie” un citi Latvijas ražotāji, kas vēsturiski veidoti kā NVS valstu ražotāji un atpazīstamību ieguvuši tieši šajos tirgos, noteikti nav vienīgais uzņēmums, kas regulāri nonāk dilemmas priekšā, proti, vai pārtraukt preču eksportu uz Krieviju un vienlaikus slēgt ražotni, vai turpināt darbu un saņemt kritiku. Tajā pašā laikā ir virkne Latvijas uzņēmumu, kuri dažādos līmeņos sadarbību ar agresorvalstīm turpina, sniedzot pakalpojumus un veicot arī preču importu, taču šie uzņēmumi preču eksportētāju sarakstos neparādās.

Ķīmiskajā rūpniecībā tikai vietējie

Saraksti neietver arī tos starptautiskos uzņēmumus, kuriem Latvijā ir meitas kompānijas, bet preču eksportu uz Krieviju tie veic no citām valstīm. Uzskatāmākais piemērs arī ir dažādi pārtikas ražotāji un arī farmācijas un ķīmijas nozares uzņēmumi. Ja EM publiskotajā sarakstā ir atrodami, piemēram, Latvijas vietējie ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi “Biolar”, “Grindex”, “SOLEPHARM”, SIA “LORI RKF” vai “Elpis”, tad, piemēram, Rietumvalstu farmācijas giganti un to meitas kompānijas Latvijā kā “Abbott”, “Bayer”, “Gedeon”, “Johnson & Johnson”, “Pfizer”, “Roche”, “KRKA”, “Astra Zeneca” un daudzi citi, kas ir tirgus līderi arī Latvijā, šajā sarakstā neparādās. Līdzīga situācija ir arī daudzās citās nozarēs, kas nav iekļautas ES vai ASV piemēroto sankciju sarakstos un Rietumvalstu uzņēmumi atbilstoši kopējai pozīcijai turpina preču piegādi uz Krieviju vai Baltkrieviju. Piemēram, Amerikas gigants “Pepsico”, kura zīmoli pārpilda arī Latvijas veikalu plauktus, plāno atjaunot arī savu ražotņu darbu Krievijā. Taču Latvijas veidotajā eksportētāju sarakstā uz Krieviju Latvijā nonākuši vietējie “Aizkraukles saldumi”, nevis “Pepsico”.

Eksportētāju sarakstā uz Krieviju atrodams arī Daugavpilī bāzētā AS “Ditton pievadķēžu rūpnīca”, kā arī zāģu ražotājs SIA “PARITETS”, bet, visticamāk, grāmatas un žurnālus Krievijas lasītājiem nogādājis uzņēmums SIA “PNB PRINT”. Eksportētāju sarakstā uz Baltkrieviju iekļauts arī Liepājas rūpniecības attīstības veiksmes stāsts SIA “ICOTTON”, kas ražo dažādus kokvilnas izstrādājumus un higiēnas preces.

Eksportētāju sarakstā uz Baltkrieviju iekļauts arī SIA “LDZ LOĢISTIKA”, kas ir VAS "Latvijas dzelzceļš" meitas uzņēmums, sniedzot kravu ekspedēšanas un loģistikas pakalpojumus.

Importētāju saraksts izpaliek

Lai arī bijušas diskusijas un priekšlikumi, pagaidām no sarakstu publicēšanas izsprukuši arī dažādu pakalpojumu sniedzēji, piemēram, tranzīta sektors ar valsts kapitālsabiedrību aktīvu līdzdalību un iespaidīgiem pārvadāto kravu apjomiem uz Krieviju. Šoreiz sarakstā ar eksportētājiem gan parādās SIA “LDZ Loģistika”, bet valstij piederošais mangāna rūdas pārvadātājs “LDZ Cargo” sarakstos neparādās. No oficiāliem publiskajiem “kauna” sarakstiem izsprukuši arī importētāji, kuri preces iepērk Krievijā vai Baltkrievijā un pēc tam realizē Latvijā vai citos tirgos. Šie uzņēmumi ir tie, kuri pērk preces no agresorvalstu uzņēmumiem. Saskaņā ar “Re:Baltica” pētīto, no Krievijas pirmajos divos kara gados visvairāk Latvijā ievesti graudi un lauksaimniecības produkti, energoresursi un metālu sakausējumi. Puse no lielākajiem importētājiem ir vietējie uzņēmumi, bet otra puse – daži starptautiskie uzņēmumi.

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie ārējās tirdzniecības dati rāda, ka šā gada piecos mēnešos Krievija preču eksporta kopapjomā ierindojās piektajā vietā starp Latvijas lielākajām eksporta valstīm, uzreiz aiz Zviedrijas, Vācijas, Igaunijas un Lietuvas. 2024. gada maijā, salīdzinot ar 2023. gada maiju, eksports uz Krieviju samazinājās par 5% un veidoja 84,7 miljonus eiro. Samazinājumu visvairāk ietekmēja mehānismu, mehānisko ierīču eksporta kritums par 5,5 miljoniem eiro jeb 64,6%. Imports šajā periodā no Krievijas samazinājās par 33,4% un veidoja 31,6 miljonus eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja augu valsts produktu importa kritums par 13,5 miljoniem eiro jeb 97,6 %.

Tikmēr 2024.gada pirmajos piecos mēnešos eksports uz Baltkrieviju samazinājās par 7,8% un bija 13,6 miljoni eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksporta kritums par 2,3 miljoniem eiro jeb 70,4 %. Savukārt imports no Baltkrievijas šajā period pat palielinājās par 8,1 % un bija 16,4 miljoni eiro. Importa pieaugumu no Baltkrievijas visvairāk ietekmēja plastmasas, kaučuka un to izstrādājumu importa pieaugums par 1 miljoni eiro jeb 59,1%.

precizēta informācija pirmajā rindkopā

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas