Muzeja tā dēvētajām gadsimta pārvērtībām atvēlēti nu jau 36,2 miljoni eiro, taču arī šī summa neesot galējā.
Kad Rīgas domes (RD) Īpašumu departamenta (ĪD) pārstāvji parakstīja līgumu ar būvniekiem – SIA RE&RE – par muzeja rekonstrukciju, restaurāciju un divstāvu pazemes jaunbūves celtniecību, tika apgalvots, ka izmaksu griesti esot 34 miljoni eiro.
Nu izrādās, ka griesti ir staipīgi un, lai gan uz kopējā fona 1,2 miljoni var nešķist dramatiski daudz, LNMM rekonstrukcijā iezagusies lieliem projektiem raksturīgā tendence iepriekš it kā neparedzētu papildu darbu veidolā, kas vairo būvnieku ieņēmumus. Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka par papildu naudu tiks veikta "galvenās ieejas ārējo kāpņu augšējā laukuma demontēšana un jaunas pārseguma konstrukcijas izbūve", tāpat vēsturiskajā ēkā konstrukciju balstu vietās esot nepieciešams jauns sienas mūrējums, papildus jānostiprina iekārtie griesti, kuru attīrīšanas laikā atklājušies defekti.
Vairāk spēku, nekā sākotnēji domāts, esot jāpieliek arī jaunajā pazemes būvē – "pamatu plātne jāpastiprina ar betonēto siju tīklu, jāizveido papildu izvirzījumi, jāpalielina betona siju biezums un jāievieto papildu tehniskās detaļas kravas lifta ierīkošanai un tā darbības nodrošināšanai".
Rodas jautājums, kāpēc minētās vajadzības nav iekļautas jau pamata līgumā, kas paredz telpas izbūvēt no sākuma līdz galam. SIA RE&RE LNMM rekonstrukcijas un restaurācijas projekta vadītājs Valdis Koks skaidro, ka papildu darbu iniciatori esot nevis būvnieki, bet gan projektētāji – lietuviešu arhitektu birojs Processoffice: "Pēdējā pusgadā tapuši vairāki jauni rasējumi dažādām izmaiņām, kas līgumā netika paredzētas. Pasūtītājs mums uzdod veikt šos darbus, mēs iesniedzam savu tāmi." Koks arī apgalvo, ka šie darbi esot pamatoti, piemēram, betona siju biezuma palielināšana lifta bedrei vajadzīga papildu drošībai.
Savukārt RDĪD direktors Oļegs Burovs, dzirdot jautājumu par papilddarbu pamatotību, iesmejas: "Kontrole mums ir! Visas tāmes izvērtē speciālisti, cīņa notiek par katru eiro! Negribu neko sliktu teikt par celtniekiem, jo viņi droši vien arī saņem piedāvājumus no apakšuzņēmējiem."Burovs arī lepojas, ka atsevišķi sadārdzinājumi vēlāk izrādoties lētāki, nekā pieprasījuši SIA RE&RE tāmētāji. Turklāt viņš uzsver, ka tie esot nevis sadārdzinājumi, bet "neparedzēti darbi", un brīdina, ka tādi būšot vēl.
Visu Kristīnas Putincevas rakstu Uzglezno sadārdzinājumu lasiet trešdienas, 4. februāra, laikrakstā Diena!