"Tajā pašā laikā, ja kratīšanām bija juridisks pamats, tās bija jāveic," norādīja A.Vīksna.
Toties Ekonomikas ministrijas Ārvalstu investoru piesaistes nodaļas pārstāve Arta Krūze portālam Diena.lv atzina - darbības, kas vērstas uz nelikumību novēršanu, nevar būt par pamatu investoru attieksmes pasliktināšanai.
A.Krūze norādīja, ka jebkuras kratīšanas notiek tikai ar tiesas sankciju, ja gūti pietiekami apstiprinājumi šādu rīcību nepieciešamībai.
Uzņēmējs Viesturs Koziols pauda savu sašutumu par 14.maijā notikušajām kratīšanām uzņēmumā Liepājas Metalurgs. "Divu akcionāru strīdā iejaucas Ekonomiskā policija. Tas ir nonsenss. Pēc notikušā, teikšu godīgi, man ir bail dzīvot šādā policejiskā valstī," sacīja V.Koziols.
Uzņēmējs norādīja, ka neizprot, kādēļ LM veiktajās kratīšanas operācijās bija pieaicināta pretterorisma vienība Omega, kas esot izlauzusi privātmājas durvis uzņēmuma akcionāra Sergeja Zaharjina privātīpašumā: "Neizprotu, kādēļ bija jāveic šīs kratīšanas, akcionāri taču sadarbojās ar visām izmeklēšanas iestādēm, tika veikts audits par uzņēmumu. Šāda Ekonomikas policijas rīcība aizbiedēs visus investorus."
Valsts policijas pārstāve Sigita Pildava portālam Diena.lv skaidroja, ka visas kratīšanas, tostarp Liepājas Metalurgā, tiek veiktas tikai un vienīgi ar tiesas sankciju, kas tiek izdota uz pietiekamu aizdomu pamata. Attiecībā uz pretterorisma vienības Omega piesaisti S.Pildava norādīja, ka tas darīts tādēļ, lai nodrošinātu iegūto lietisko pierādījumu saglabāšanu.
"Nedomāju, ka izolēta kratīšana reizi piecos gados negatīvi ietekmētu investoru attieksmi. Es gribētu vilkt paralēles ar pašlaik eirozonas valstīs notiekošajām kratīšanām lielo starptautisko degvielas tirgotāju uzņēmumos saistībā ar aizliegtu vienošanos par cenām. Tie ir lieli nopietni spēlētāji, taču neviens neapšauba kratīšanu likumību un nerunā par to, ka tādas nevajag veikt, jo aizbiedēs investorus. Tas, ka uzņēmumi tiek pakļauti kontrolei, ja ir nopietnas aizdomas par nelikumībām, nenozīmē, ka tas negatīvi ietekmēs ārvalstu investorus. Svarīgākais, lai viss notiek likuma ietvaros," portālam Diena.lv atzina Ārvalstu investoru padomes izpilddirektore Linda Austere.
Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols portālam Diena.lv norādīja, ka apgalvojumam par investoru aizbiedēšanu būtu pamats tikai tādā gadījumā, ja tiktu veiktas kratīšanas, kas ir nepamatotas un nelikumīgas. No plašākiem komentāriem A.Ozols atteicās.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš portālam Diena.lv atzina, ka no investoru viedokļa kratīšanas Liepājas Metalurgā ir nedz pozitīvi, nedz negatīvi uztveramas: "Pērkot tik lielu uzņēmumu jebkurš investors ļoti rūpīgi iepazīsies ar situāciju uzņēmumā, ar visu dokumentāciju. Neviens nepirks kaķi maisā. Protams, uzņēmuma reputācija ir iedragāta, bet tāda tā bija jau pirms kratīšanām, taču investori ir pragmatiski cilvēki. Šajā gadījumā svarīgākais ir kratīšanu un pārbaužu rezultāti."
Kā ziņots, Valsts policija (VP) otrdien, 14.maijā veikusi kratīšanas uzņēmuma Liepājas metalurgs vadības dzīvesvietās un darba kabinetos. VP otrdien veikusi 14 kratīšanas. Pagaidām kriminālprocesā nevienai personai nav piemērots aizdomās turētā statuss, nav arī neviena aizturētā, taču cilvēki tiek pratināti.
AS Liepājas metalurgs vadības ieskatā, 14.maijā kriminālprocesuālās darbības uzņēmumā ir veiktas tikai un vienīgi ar mērķi sacelt ažiotāžu, graut uzņēmuma reputāciju sadarbības partneru acīs, diskreditēt vienu no Latvijas lielākajiem nodokļu maksātājiem un darba vietu nodrošinātājiem, kas, pēc uzņēmuma vadības domām, ir politisks pasūtījums ar mērķi pilnībā sagraut uzņēmumu, teikts Liepājas metalurga izplatītajā paziņojumā.
Kā ziņots, Liepājas metalurga kreditori piedāvājuši uzņēmuma lielākajiem akcionāriem - Zaharjinam, Iļjam Segalam un Lipmanam - pārdot akcijas uzņēmuma lielākajiem kreditoriem vai to norādītajām personām par vienu latu katram.
Kreditoru piedāvājums paredz, ka Zaharjins, Segals un Lipmans savā īpašumā varētu paturēt pa vienai akcijai, kas nodrošinātu to tiesības piedalīties turpmākā Liepājas metalurga pamatkapitāla palielināšanā. Izpildot akciju pirkuma līgumu, Zaharjinam un Segalam būtu jānodrošina, ka Liepājas metalurga padome pārvēl uzņēmuma valdi uz kreditoru norādītām personām un atkāpjas. Izpildot vēstulē akcionāriem minētos nosacījumus, kreditori apņemtos nodrošināt uzņēmuma darbības atsākšanu, kā arī, lai nodrošinātos pret maksātnespējas situācijas iestāšanos, ierosinātu uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesu.
Saskaņā ar kreditoru kluba piesaistītā konsultanta Prudentia pārstāvja Kārļa Krastiņa teikto, Liepājas metalurga lielākie akcionāri Zaharjins un Segals esot konceptuāli piekrituši kreditoru kluba piedāvājumam pārdot akcijas. Turpmāk notiks sarunas par iespējamo akciju pārdošanu, kā arī notiks diskusijas ar trešo akcionāru Lipmanu, kurš šo kreditoru piedāvājumu noraidījis.
Liepājas metalurga lielākie kreditori ir AS Latvenergo, AS Citadele banka, AS SEB banka, Valsts kase un Stemcor.