Iedzīvotājiem, lemjot par viņiem nepieciešamo lietu iegādi, preces cena ir galvenais kritērijs biežāk nekā ekonomiskās krīzes sākumposmā. To, ka pēdējā gada laikā nav nācies ierobežot nekāda veida tēriņus, atzīst vien 13% respondentu.
Nedaudz vairāk nekā puse DNB Latvijas barometra aptaujāto apgalvo, ka viņiem patlaban ir aptuveni tikpat daudz naudas kā pirms gada (56%). Tai pašā laikā trešdaļa aptaujāto teic, ka naudas viņiem ir kļuvis mazāk. Turklāt, salīdzinot savas ģimenes materiālo stāvokli un situāciju valstī kopumā, lielākā daļa iedzīvotāju norāda, ka ekonomiskā krīze, neskatoties uz ekspertu apgalvojumiem, vēl nav beigusies ne viņu ģimenē, ne arī valstī (62%). Tikai 4% aptaujāto uzskata, ka krīze ir beigusies.
Jautāti, kādu preču iegādei var atļauties iztērēt vairāk naudas nekā pirms gada, visbiežāk aptaujātie atzīmējuši pārtikas preces (17%) un apģērbus, apavus un aksesuārus (10%). Dažādu vaļasprieku lietu, grāmatu, rotaļlietu bērniem, ceļojumu izdevumu u.c. pirkumu kategorijās šāds pieaugums saskaņā ar respondentu teikto ir minimāls – vidēji 3-4% aptaujāto norādījuši, ka šajās kategorijās var atļauties tērēt vairāk. Vairākums aptaujāto – 66% - norādījuši, ka nevienā jomā nevar atļauties tērēt vairāk naudas kā pirms gada.
Pretstatā šīm atbildēm, vaicāti, kāda rakstura pirkumiem pēdējā gada laikā tomēr nācies ierobežot tēriņus, tikai 13% aptaujāto atzīmējuši, ka viņiem nav nācies to darīt. Visbiežāk iedzīvotājiem nācies taupīt uz apģērba, apavu un aksesuāru (41%), kā arī ilglietošanas preču (mēbeles, sadzīves tehnika u.tml.) rēķina (40%). Seko dāvanas (33%), ceļojumi (31%), kārumi (29%), pārtikas preces (29%) u.c.
Izvērtējot savus naudas tērēšanas paradumus, lielākā daļa aptaujāto (64%) norādījuši, ka vienmēr rūpīgi plāno visus izdevumus, bet 27% aptaujāto plāno tikai lielākus izdevumus, nesekojot līdzi sīkākiem ikdienas tēriņiem. Tikai 6% aptaujāto atzīmējuši, ka saviem tēriņiem vispār īpaši neseko līdzi. Jāpiebilst, ka, salīdzinot šīs respondentu atbildes ar iepriekšējo pētījumu rezultātiem (kopš 2008.gada), to aptaujāto īpatsvars, kuri vienmēr rūpīgi plāno visus izdevumus, palielinājies par 10 procentu punktiem.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš atzīmēja: "Atliek tikai minēt, vai, pateicoties krīzes gadiem, sabiedrībā ir izstrādājušies jauni paradumi (galu galā taupīgumu var pieskaitīt tikumiem) vai tas vienkārši ir pierādījums, ka daudziem krīze nebūt nav galā, bet pieaugošie mazumtirdzniecības apjomi pamatā saistāmi ar inflāciju, "ātro kredītu" uzplaukumu un citiem līdzīgiem faktoriem. Un, ja realitātē darbojas otrais variants, tad nevajadzētu brīnīties, ka ikvienu ziņu par ekonomiskajām pārmaiņām (ieskaitot pāriešanu uz euro) un iespējamu cenu pieaugumu tām vai citām precēm sabiedrība sagaida ar milzu bažām."
Vairums aptaujāto arī, pieņemot lēmumu par kādas pirmās nepieciešamības preces iegādi, vienmēr (63%) vai lielākoties (30%) pievērš uzmanību tās cenai. Turklāt respondentu grupa, kura to dara vienmēr, kopš 2008.gada palielinājusies. Toreiz atbildi, ka cenām uzmanību pievērš vienmēr, sniedza nedaudz vairāk nekā puse respondentu (53%).
Raksturojot, kā viņu ģimenē tiek plānoti ikmēneša izdevumi, visbiežāk aptaujātie norādījuši, ka tiek veidots kopējs budžets, izmaksas no tā sedzot pēc nepieciešamības (46%). Tikmēr 11% aptaujāto teic, ka viņu ģimenē arī tiek veidots kopējs budžets, kurā ikviens pelnošais ģimenes loceklis iemaksā daļu savu ienākumu, bet atlikumu tērē pēc saviem ieskatiem. To, ka ģimenē netiek veidots kopējs budžets, taču pastāv vienošanās, kādus izdevumus katrs sedz, atzīmējuši 22% aptaujāto. Jāpiebilst, ka šis jautājums nav aktuāls tiem 17% aptaujāto, kuri dzīvo vieni un visus izdevumus sedz paši.
Izvērtējot, kas, pirmkārt, būtu darāms, lai vecumdienās varētu saglabāt pašreizējo vai sasniegt augstāku dzīves līmeni, aptaujātie visbiežāk norādījuši, ka jāpaļaujas uz labvēlīgu valsts sociālo politiku (valsts nodrošinās pienācīgu pensiju, veselības aprūpi u.tml. - 22%), jāveido finanšu uzkrājumi (19%) vai jādodas prom no Latvijas (18%). Tikmēr retāk atzīmēts, ka būtu jāveic ilglaicīgi ieguldījumi, piemēram, nekustamajos īpašumos (10%), vai arī jārada bērni, paļaujoties, ka viņi gādās par vecākiem vecumdienās (6%). Vienlaikus 12% aptaujāto norādījuši, ka viņiem vēl ir par agru par šādu jautājumu domāt.
"Par pozitīvu rādītāju var uzskatīt to, ka visbiežāk aptaujātie, lai vecumdienās saglabātu esošo vai sasniegtu augstāku dzīves līmeni, atzīmē paļaušanos uz labvēlīgu valsts sociālo politiku. Iedzīvotāju uzticība valsts sociālās drošības sistēmai ir jāveicina, jo tas stimulē cilvēku nodarbinātību un sociālās aizsardzības "drošumspējas" palielināšanu visai sabiedrībai. Tiesa, pētījums atklāj arī satraucošu tendenci - vien nepilna piektā daļa aptaujāto apzinās, ka viņu dzīves kvalitāte ir saistīta ar finanšu līdzekļu uzkrāšanu, bet mazāk nekā desmitā daļa aptaujāto uzskata, ka tā ir saistīta ar rūpēm par bērniem, cerot to pašu saņemt no viņiem vecumdienās," sacīja labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība).