Tajā pašā laikā gandrīz piektdaļa jeb 18% respondentu bažījas par saviem uzkrājumiem pēc lata nomaiņas pret eiro, bet 27% aptaujāto šis jautājums nav aktuāls.
Aptauja atklāj, ka 53% iedzīvotāju uzkrājumu saglabāšanas drošība nav tik svarīga, salīdzinot to ar naudas pavairošanas iespējām. Šie cilvēki ir pārliecināti, ka naudai ir "jāstrādā" un tai ir jāpieaug. Aptuveni trešdaļa aptaujāto (36%) atzīst, ka, dzenoties pēc peļņas procentiem, ir risks zaudēt pārāk daudz, un tāpēc viņu primārā vēlme ir būt drošiem par saviem līdzekļiem.
Lai sāktu veidot uzkrājumus, gandrīz 70% aptaujāto uzskata, ka mēneša algai jābūt lielākai par 600 latiem. Piektajai daļai aptaujāto pietiktu ar 400 līdz 500 latiem, taču tikai 8% atzīst, ka uzkrājumi būtu jāveido no jebkuriem ienākumiem.
Par to, cik daudz no saviem ienākumiem cilvēki būtu ar mieru atlikt nebaltai dienai, domas dalījās. Lai arī 80% būtu gatavi atlikt robežās starp desmito un piekto daļu no saviem ikmēneša ienākumiem, tomēr aptaujātie minēja, ka svarīga ir sezonalitāte. Vērtīgāk to ir darīt siltajā periodā, kad komunālie rēķini ir stipri mazāki.
Kā labāko ieguldījumu veidu, trešdaļa aptaujāto atzina nekustamo īpašumu. Savukārt 20% respondentu izvēlētos ieguldīt dārgmetālu tirgū, bet 18% ir gatavi uzticēties dažādiem banku ieguldījumu piedāvājumiem. Taču 16% labāk uzticas savai krājkasītei jeb uzkrājumiem skaidrā naudā.
40% no aptaujātajiem neuzticas eirozonas stabilitātei, tāpēc būtu gatavi atbalstīt piedāvājumu, ja lats tiktu "segts" ar zeltu, un tas palīdzētu saglabāt latu kā nacionālo valūtu. Trešdaļa aptaujāto bija pret to, bet pārējiem respondentiem nebija viedokļa.
Līdzīgi, kā jautājumā par eiro ieviešanu, aptaujāto domas dalījās arī par uzticību banku drošībai. Dažādu banku salīdzinoši nesenais krahs, pusei aptaujāto liek apšaubīt to drošību, tomēr 29% no tiem tāpat nogulda savus līdzekļus bankās, jo neesot citas iespējas. 40% ir apmierināti ar esošo banku drošību un nav satraukušies par kādu negaidītu krīzi.
Tāpat gandrīz puse (48%) aptaujāto labprāt turpinātu saņemt algu latu banknotēs, trešdaļa būtu gatavi savu atalgojumu saņemt eiro valūtā, bet zelta monētas, kā savu optimālo variantu algas izmaksu, atzīmēja 15% aptaujāto. Respondenti, kuri atzīmēja latu kā vēlamo algas saņemšanas līdzekli, savu atbildi pamatoja ar tās ērto lietošanu un emocionālo nozīmību. Savukārt cilvēki, kuri savu darba samaksu vēlētos saņemt eiro valūtā, atzīmēja, ka tā būtu drošāka pret iespējamo naudas vērtības samazināšanos.
Aptauja parāda, ka 36% iedzīvotāju aktīvi seko līdzi lata kursam pret citām valūtām, bet 20% aptaujāto seko gan eiro, gan zelta kursam pret citām valūtām. 12% atzīst, ka neredz jēgu un iemeslu sekot dažādu finanšu instrumentu cenu izmaiņām.
"Lai arī daudz tiek spekulēts par to, ka cilvēki aizvien vairāk atbalsta eiro ieviešanu, tomēr patiesībā sabiedrība vēl aizvien dalās divās vienādās frontēs, uz to norāda arī veiktās aptaujas dati. Proti, identisks skaits aptaujāto savās anketās pauda atzinību eiro un tieši tikpat ir vienotās valūtas pretinieku. Tieši tāpēc ir pāragri runāt par to, ka eiro atbalstītāju skaits pieaug ik dienu," uzskata AS Goldinvest Asset Management Pēteris Avotiņš.