Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) norādīja, ka akustiskās koncertzāles projekts Rīgā ir viena no būtiskākajām prioritātēm viņa darba kārtībā, tā realizācija ir ierakstīta arī šīs valdības deklarācijā. Viņš uzsvēra, ka šodienas lēmums šai valdībai ir jau trešais mēģinājums pietuvoties koncertzālei. "Atceroties Raiņa lugas "Zelta zirgs" motīvus - tas iedvesmo," pauda ministrs.
Pēc Kokales paustā, kā secināts arhitektu veiktajās izpētēs, Rīgas Kongresu nama atrašanās vieta rada virkni priekšrocību - Nacionālā akustiskā koncertzāle organiski kļūtu par Rīgas centra un mūziķu ekosistēmas sastāvdaļu, atrastos labiekārtotā apkārtnē un parka teritorijā, tai būtu ērta pieejamība gan kājāmgājējiem, gan ar sabiedrisko transportu un arī jau gatava, izbūvēta pazemes autostāvvieta.
Arī Latvijas Mūzikas padome paudusi atbalstu Kongresu namam kā Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei ar noteikumu, ka tiek pieļauta ēkas pārbūve, to paplašinot. Mūzikas profesionāļi nepieļauj nekādus kompromisus attiecībā pret Lielās zāles akustiku, vienlaikus akceptējot Mazās zāles un orķestra mēģinājumu zāles funkcionalitātes savietojamību.
Rīgas Kongresu nama ēku ir iespējams paplašināt - to apliecina SIA "Nams" veiktā padziļinātajā Kongresu nama izpēte. Iespējamās paplašināšanas rezultātā iegūstamā kopējā koncertzāles platība veidotu aptuveni 128,8% no kopējās tās telpu programmā paredzētās platības. Kopējā Nacionālajai akustiskajai koncertzālei paredzētā platība ir 15 000 kvadrātmetru, bet Rīgas Kongresu nama paplašināšanas rezultātā iegūstamā platība ir 18 718 kavadrātmetri.
Arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atzinusi, ka Rīgas Kongresu nama ēkā tās pilnvērtīgai izmantošanai nākotnē varētu tikt veikti pārveidojumi. Tie varētu būtu saistīti ar ēkas funkcionētspēju, akustikas uzlabošanu, pieejamības nodrošināšanu, kā arī pieļaujamas ļoti rūpīgi pārdomātas atsevišķas ēkas apjoma izmaiņas, kas izriet no tās nākotnes izmantošanas veida, vienlaikus projektēšanas un realizācijas gaitā nodrošinot saudzīgu attieksmi pret parku un Rīgas Kongresu nama kultūrvēsturiskajām vērtībām.
Rīgas Kongresu namam kā koncertzāles vietai ir arī sabiedrības vairākuma atbalsts - 2021.gada decembrī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati liecina, ka to par piemērotāko vietu atzīst divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju.
Gan galvaspilsētā, gan visā Latvijā dzīvojošo aptaujas dalībnieku atbalsts šai vietai ir ļoti līdzīgs - to kā piemērotāko min 72% Rīgā dzīvojošo un 66% visas Latvijas respondentu. Otrajā vietā ar 38% balsu Latvijas iedzīvotāji ierindojuši novietni Elizabetes ielā 2, Andrejsalas novietne pievilcīga šķitusi 36% aptaujas respondentu, savukārt AB dambis - 35% respondentu. Aptuveni ceturtdaļa aptaujas dalībnieku par piemērotāko vietu koncertzāles novietnei Rīgā atzinuši Raņķa dambi, savukārt Rūpniecības preču tirgus šim nolūkam piemērots šķiet 23% aptaujāto.
Domājot par Nacionālās akustiskās koncertzāles izbūvi, gandrīz puse jeb 47% aptaujas respondentu norādījuši, ka uzskata - pareizāk būtu pārbūvēt kādu jau esošu ēku. Savukārt 41% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka pareizāk būtu būvēt pilnīgi jaunu ēku; 12% aptaujas respondentu bijis grūti sniegt atbildi uz šo jautājumu.
Kokale skaidroja, ka KM sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību līdz 1.maijam būs jāvienojas par nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošanas modeli Rīgas Kongresu namā un jāiesniedz valdībā informatīvais ziņojums par turpmāko rīcību.
Tāpat valdība lēma kompensēt 302 100 eiro "Valsts nekustamajiem īpašumiem" kā uzturēšanas izdevumus par nekustamā īpašuma Elizabetes ielā 2 un Kronvalda bulvārī 6. Rīgā, apsaimniekošanu koncertzāles projekta īstenošanas gaitā un atzīt Ministru kabineta 2020.gada 16.jūnija lēmu īstenot Nacionālās akustiskās koncertzāles projektu šajās adresēs par aktualitāti zaudējušu.
Atbilstoši arhitektu veiktajiem aprēķiniem Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošana Rīgas Kongresu namā varētu ilgt sešus līdz septiņus gadus un provizoriski izmaksāt aptuveni 61,3 miljonus eiro.
Nacionālās akustiskās koncertzāles projekts tiek attīstīts, pamatojoties uz Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai minēto uzdevumu - "Uzsākt nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu," kā arī ņemot vērā Ministru kabineta 2019.gada 5.novembra sēdes protokollēmumā doto uzdevumu nacionālās koncertzāles projekta turpmākai īstenošanai.