Valdība noteica, ka atbildīgā par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā būs ekonomikas ministre, kā arī nolēma lūgt Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.
Ekonomikas ministrija (EM) skaidro, ka TAVA pievienošanas LIAA mērķis ir tūrisma politikas īstenošanas efektivitātes uzlabošana. Kā uzskata EM, TAVA pievienojot LIAA, mārketinga aktivitāšu ārvalstīs plānošanā un organizēšanā, eksporta veicināšanā tiks nodrošināta sinerģija ar citām tautsaimniecības nozarēm, tiks efektīvāk izmantotas Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību sniegtās iespējas. Izmantojot LIAA pārstāvniecības, tikšot nodrošināta tūrisma nozares pārstāvība konkrētās ārvalstīs valsts līmenī, tādējādi ceļot nozares statusu ārvalstīs, nozīmīgumu valstu sadarbībā un biznesa attiecību veidošanā, teikts EM sagatavotajā Tūrisma likuma grozījumu anotācijā.
TAVA pievienošanas LIAA rezultātā TAVA funkcijas un uzdevumus pārņem LIAA, līdz ar to TAVA uzdevumi tiek integrēti LIAA nolikumā un darbības stratēģijā.
Tūrisma likumā LIAA noteikta kā atbildīgā institūcija tūrisma nozares veicināšanai, kā arī saglabāta iestādes tūrisma konsultatīvā padome, kas pārrauga kārtējās mārketinga aktivitātes. TAVA pievienošanas LIAA rezultātā ietekme uz valsts budžetu būs neitrāla, savukārt ar tūrismu saistīto funkciju izpilde tiek nodrošināta optimāli, norāda EM.
Kā uzskata EM, pievienošanas rezultātā būs iespējams efektīvāk organizēt LIAA un TAVA cilvēkresursus, stiprinot gan administratīvās funkcijas, gan nodrošinot lielāku darbinieku skaitu, kas strādā tieši ar Latvijas tūrisma mārketingu, jo patlaban TAVA četri darbinieki papildus tūrisma funkcijām ir iesaistīti arī administratīvo procesu nodrošināšanā. Pievienošanas rezultātā esošo TAVA cilvēkresursu ietvaros tiks palielināts to darbinieku skaits, kas LIAA strādās tikai ar tūrisma jautājumiem, jo mainīsies šo darbinieku amata pienākumi, skaidro EM.
EM raksturo TAVA kā mazu valsts pārvaldes iestādi ar 16 darbiniekiem, kurai jāspēj konkurēt ar citu valstu tūrisma attīstības aģentūrām ar daudz lielāku darbinieku skaitu, piemēram, Igaunijā ir 34, Lietuvā - 27 darbinieki. Vienlaikus jaunajā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas periodā Latvijas kā tūrisma galamērķa popularizēšanai paredzēts ievērojams finansējums un ir pieaugošs darba apjoms, TAVA nav darbinieku, kas aktīvi strādātu ar Latvijas reģionu tūrisma piedāvājumu un ir ierobežotas iespējas darbinieku motivācijai, kā arī daudzas funkcijas tiek nodrošinātas ar ārpakalpojumiem, kas nav efektīvs budžeta izlietojuma modelis valsts pārvaldē, uzskata EM.
Jaunajā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas periodā Latvijas kā tūrisma galamērķa popularizēšanai paredzēts finansējums vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā. Vienlaikus, pastāvot spēcīgai starptautiskai konkurencei, esošā TAVA administratīvā kapacitāte nav pietiekami efektīva tūrisma nozares attīstības nodrošināšanai, uzsver EM.
TAVA pievienošanas LIAA rezultātā LIAA pārņems visas TAVA uzsāktās saistības, tostarp ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda pasākumus.
TAVA pievienošanas LIAA rezultātā paredzēts tūrisma aktivitāšu īstenošanā iesaistīt arī LIAA pārstāvniecības, tādējādi nodrošinot nozares pārstāvību ārvalstīs valsts līmenī, saskaņotu un koordinētu tūrisma aktivitāšu ārvalstīs plānošanu. LIAA pārstāvniecību atbalsta izmantošana veicinās Latvijas tūrisma nozares nozīmību sadarbībā ar citām valstīm, uzskata EM.
TAVA pievienošana LIAA veicinās mērķtiecīgāku un efektīvāku darbu ar ārvalstu investīciju projektiem tūrisma nozarē, identificējot, sagatavojot un popularizējot potenciālos investīciju projektus, kā arī apkalpojot ienākošos tūrisma jomas investīciju projektus, tādējādi piesaistot privāto finansējumu tūrisma produktu un infrastruktūras attīstībai. Tiks nodrošināta operatīvas tirgus informācijas pieejamība par tūrisma nozares iespējām, tendencēm un pieprasījumu ārvalstīs.
EM norāda, ka pēdējos divos gados TAVA ir nesekmīgi organizējusi vairākus būtiskus iepirkumus, tostarp starptautiskas reklāmas kampaņas Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gaitā 1 374 000 eiro apmērā.
TAVA pievienošana LIAA paredz valsts tiešo pārvaldes iestāžu padotības formas maiņu, jo LIAA, kas tagad pildīs tūrisma nozares veicināšanas funkcijas, ir ekonomikas ministra pakļautībā esoša valsts tiešās pārvaldes iestāde, savukārt TAVA, kas līdz šim pildīja tūrisma nozares veicināšanas funkcijas, ir ekonomikas ministra pārraudzībā esoša valsts tiešās pārvaldes iestāde.
Nodrošinot aktīvāku tūrisma nozares iesaisti tūrisma politikas īstenošanā, grozījumi Tūrisma likumā paredz izmaiņas Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes darbā.
Pirmkārt, lai nedublētu līdzīgas padomes, Latvijas Tūrisma konsultatīvā padomē tiks apvienota gan līdzšinējā Latvijas Tūrisma konsultatīvā padome, gan Tautsaimniecības padomes Tūrisma komiteja. Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes darbības mērķis ir veicināt tūrisma politikas īstenošanā iesaistīto ministriju, pašvaldību, komersantu, kā arī biedrību un nodibinājumu sadarbību, lai sekmētu tūrisma attīstību, veicinātu tūrisma nozares integrāciju valsts sociāli ekonomiskās attīstības procesā un aizstāvētu to komersantu intereses, kuri sniedz tūrisma pakalpojumus. Mērķis tiek sasniegts, padomei regulāri tiekoties un nodrošinot informācijas apriti, konsultējoties ar nozari, nepieciešamo informāciju iegūstot no privātpersonām. Savukārt informāciju no citām publisko personu institūcijām pēc nepieciešamības var iegūt LIAA vai EM.
Otrkārt, grozījumi likumā nosaka ekonomikas ministra kā tūrisma nozares atbildīgā ministra tiesības apstiprināt Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes sastāvu un nolikumu. EM norāda, ka šādi grozījumi bija nepieciešami, lai optimizētu padomes sastāvu un nozares savstarpējo komunikāciju, kā arī paātrinātu tūrisma nozarei būtisku jautājumu izskatīšanu, jo pašreizējo Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes darbību un sastāvu noteica Ministru kabinets, un jebkādu grozījumu veikšana patērē lielu laika un cilvēku resursu, kā arī noslogo Ministru kabinetu tehniskas dabas jautājumu apstiprināšanas dēļ.
Ņemot vērā to, ka Latvijas Tūrisma konsultatīvā padome tiek veidota, lai nodrošinātu sabiedrības iesaisti tūrisma politikas veidošanā, tai nav tiesību izdot citām publiskās pārvaldes institūcijām un privātpersonām saistošus dokumentus. Tā tiek veidota, lai nodrošinātu nevalstisko sektoru līdzdalību tūrisma politikas izstrādē un realizācijā. Līdz ar to gan minētās padomes sastāvu, gan nolikumu nav nepieciešams apstiprināt Ministru kabinetā, bet to var apstiprināt ekonomikas ministrs, kas ir atbildīgs par tūrisma politiku. Turklāt nolikums attiecas tikai uz padomes organizatorisko darbu, tādēļ tas var būt iekšējais tiesību akts. Ņemot vērā minēto, Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes tiesības, uzdevumi, sastāvs un darbība turpmāk tiks noteikti EM iekšējos normatīvajos aktos un tās lēmumi nav saistoši - tā ir konsultatīva, koleģiāla un koordinējoša institūcija.
Kā ziņots, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) vasarā paziņoja, ka rosinās likvidēt TAVA kā atsevišķu struktūrvienību un apvienot to ar LIAA, kuru vada viņas vīrs Andris Ozols.
Ministre telekanālā skaidroja, ka nolēmusi šādi rīkoties, jo uzskata, ka TAVA darbs ir bijis nesekmīgs, piemēram, ticis izgāzts konkurss par Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas reklamēšanu. Šī iemesla dēļ EM pārtraukusi meklēt jaunu TAVA vadītāju un sākusi domāt par citām darba uzlabošanas iespējām.
Kā ziņots, jūnija beigās bez rezultāta beidzās konkurss uz vakanto TAVA direktora amatu, uz kuru bija pieteikušies pieci pretendenti. Iepriekšējais TAVA direktors Armands Slokenbergs šā gada sākumā EM iesniedza atlūgumu.
Tūrisma nozares pārstāvji plānu TAVA pievienot LIAA iepriekš vērtēja piesardzīgi, norādot, ka ir jābūt skaidram plānam un vīzijai, kā TAVA šajā struktūrā darbosies.