Satiksmes ministrija (SM) sagatavojusi rīkojuma projektu, ar ko paredzēts noteikt, ka LDz 2017.-2021.pārskata gados gūtā tīrā peļņa tiks atstāta LDz rīcībā un novirzīta rezerves veidošanai.
Tāpat rīkojuma projektā teikts, ka šo gadu laikā gūtā peļņa var tikt izmantota LDz darbības ilgtspējas saglabāšanai, plānoto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanai atbilstoši LDz vidēja termiņa darbības stratēģijai 2017.-2022.gadam vai Dzelzceļa likuma paredzētā finanšu līdzsvara nodrošināšanai.
MK arī būs jālemj par to, ka LDz valstij dividendes līdz 2022.gadam nemaksās.
Jautājumu paredzēts skatīt slēgtajā daļā. Šo jautājumu iepriekš bija paredzēts skatīt 24.aprīlī, taču tā izskatīšana tika atlikta par nedēļu. Jautājumu bija plānots skatīt steidzamības kārtībā, kas tiek pamatots ar to, lai MK pēc iespējas ātrāk varētu apstiprināt indikatīvu dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģiju, kuras mērķis ir apmierināt mobilitātes vajadzības nākotnē attiecībā uz infrastruktūras uzturēšanu, atjaunošanu un attīstību, pamatojoties uz ilgtspējīgu dzelzceļa sistēmas finansējumu.
SM sagatavotais rīkojuma projekts saskaņots ar Finanšu ministriju, Pārresoru koordinācijas centru un Tieslietu ministriju.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma pagājušajā nedēļā sacīja, ka SM piedāvājusi veidot drošības fondu, kurā tiek koncentrēta LDz peļņa "sliktākiem laikiem".
Premjers patlaban nepieļaujot iespēju atbalstīt uzņēmumu ar valsts līdzekļiem.
LTV raidījums "de facto" iepriekš ziņoja, ka valdībā gada sākumā iesniegts SM gatavots dokuments, kas paredz valstij iesaistīties Latvijas dzelzceļa finanšu stabilitātes nodrošināšanā, ja uzņēmums pats netiks galā ar infrastruktūras apsaimniekošanu.
Jau ziņots, ka SM nodevusi saskaņošanai Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu, kurā norādīts, ka Dzelzceļa likuma 9.panta 4.daļa nosaka jaunus valsts pienākumus, kas paredz nodrošināt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaru. Tāpēc likumsakarīgas ir valsts intereses nodrošināt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas konkurētspēju un radīt apstākļus, lai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvars izpildītos ar minimālu valsts budžeta līdzekļu iesaisti, maksimāli izmantojot biznesa vides radītās iespējas.
Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaru ir jāparedz atjaunot viena kalendārā gada laikā no zaudējumu konstatēšanas brīža, kā arī ir jāparedz avansa maksājumus finanšu līdzsvara nodrošināšanai.
Plāns paredz, ka šāda finansēšanas modeļa realizēšanas risinājums varētu būt valsts budžeta programmas Valsts dzelzceļa fonds izveide, kas nodrošinātu Latvijas dzelzceļa tranzīta koridora konkurētspējas palielināšanu, pasažieru pārvadājumu veicināšanu un dažādu transporta veidu godīgas, nediskriminējošas konkurences ievērošanu.
LDz neto apgrozījums pērn, pēc provizoriskiem datiem, samazinājās par 12,4 miljoniem eiro, kas ir samazinājums par 6,4%, un bija 180,2 miljoni eiro.
Uzņēmuma peļņa pieaugusi vairākas reizes un bija 23,184 miljoni eiro, taču uzņēmuma neauditētā finanšu pārskata vadības ziņojumā minēts, ka šāds peļņas rezultāts ir skaidrojams ar to, ka 2018.gada 1.janvārī stājās spēkā izmaiņas Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, nosakot, ka iepriekšējo gadu laikā uzkrātais atliktais nodoklis vairs nav jāuzskaita, bet līdzšinējā uzkrātā summa jāiekļauj uzņēmuma peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Tādējādi 2017.gada peļņa pēc nodokļiem pieaugusi par 22,416 miljoniem eiro. Līdz šim atliktais nodoklis tika piemērots, ņemot vērā LDz ik gadu veiktās investīcijas infrastruktūras uzturēšanā un modernizācijā.
Attiecīgi LDz provizoriskā peļņa pirms UIN pērn bija 768 594 eiro.
Auditētais pārskats par LDz darbību 2017.gadā patlaban vēl nav pieejams.
LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna LDz valdošais uzņēmums.