Noteikumi paredz vienkāršot epidemioloģisko prasību regulējumu, lai tas būtu vieglāk uztverams, vienlaikus nosakot pienākumu konkrētu profesiju pārstāvjiem obligāti vakcinēties pret Covid-19, kā arī palielinot pakalpojumu skaitu, ko iespējams saņemt tikai ar Covid-19 drošības sertifikātiem vai testiem.
Ar jauno regulējumu noteikts pienākums obligāti vakcinēties konkrētām profesijām - izglītībā strādājošajiem, tai skaitā pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpē nodarbinātajiem, neformālās izglītības un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmās nodarbinātajiem, koledžās un augstskolās studējošajiem, kā arī pakalpojumu sniedzējiem, kas līgumattiecību izpildes laikā pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar izglītojamiem.
Tāpat prasība noteikta arī veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, tostarp arī aptieku darbiniekiem, kas strādā ar klientiem, kā arī ilgstošā sociālajā aprūpē strādājošajiem. Jaunās vakcinēšanās prasības stāsies spēkā 15.novembrī.
Pārejas periodā no 11.oktobra līdz 15.novembrim tiem veselības, sociālās aprūpes un izglītības iestāžu darbiniekiem, kas būs sākuši vakcināciju, tests darba vajadzībām tiks apmaksāts no valsts budžeta. Pārējās nodarbinātības jomās darbinieki veiks testus paši par saviem līdzekļiem vai vienojas ar darba devēju par citu risinājumu.
Ņemot vērā, ka liela daļa pakalpojumu būs pieejami ar testiem un tos vajadzēs arī darbiniekiem, atvieglota ātro antigēnu testu veikšana - tos veikt varēs ne tikai laboratorijas, bet arī visas ārstniecības personas, un uzreiz izsniegt sertifikātus. Tāpat turpmāk par pilnu vakcināciju vairs neatzīs tikai vienas "AstraZeneca" potes saņemšanu.
Vienlaikus ar jauno regulējumu visi pakalpojumi iekštelpās, atskaitot pirmās nepieciešamības, piemēram, pasta pakalpojumi vai ārstniecības pakalpojumi, turpmāk būs sniedzami tikai drošajā vai daļēji drošajā zonā, kas paredz sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu vai negatīva testa rezultātu.
Nedrošajā jeb vidē, kur nav iespējams noskaidrot personas statusu, tiks sniegti tikai pamata pakalpojumi, piemēram, sabiedriskais transports, reliģiskās norises, kā arī pamata tiesības - privāta pulcēšanās, dalība miermīlīgos piketos. Nedrošajā vidē būs pieejami pakalpojumi ārā un individuālie, kurus sniedz vakcinēts vai pārslimojis pakalpojumu sniedzējs.
Vienlaikus ar regulējumu netiek grozīti noteikumi tirdzniecības sfērā - arī turpmāk visus tirdzniecības pakalpojumus varēs saņemt nedrošajā zonā. Ministru kabineta sēdē veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka ierobežojumi tirdzniecībā būtu nepieciešami, par tiem tuvākajā laikā paredzēts vienoties ar Ekonomikas ministriju (EM).
Drošajā zonā pakalpojumus turpmāk varēs saņemt arī ģimenes ar bērniem, ievērojot drošības prasības par masku vilkšanu un distancēšanos starp dažādu mājsaimniecību pārstāvjiem.
Privāta pulcēšanās ar jauno regulējumu netiek ietekmēta - arī turpmāk nedrošajā zonā iekštelpās varēs tikties 20 personas, kamēr ārā - līdz 50 cilvēkiem.
Tāpat darba devējs var noteikt darbiniekiem vakcinācijas prasību, ja darbinieks strādā tiešā saskarsmē ar klientiem, tiešā saskarsmē ar citiem darbiniekiem, kā arī vakcinācijas fakts ir nepieciešams uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.
Ministru kabineta sēdes laikā lielākā diskusija par jauno regulējumu izvērsās izglītības nozarē. Tika diskutēts par darba devēju tiesībām atlaist darbiniekus gadījumā, ja tie nevakcinējas, kā arī par iespējām laicīgi atrast aizvietotāju, kas, pēc jomas pārstāvju teiktā, nav vienkārši. Šim jautājumam sēdē tika rasts risinājums, uzdodot Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvjiem līdz noteikumu spēkā stāšanās datumam izstrādāt vadlīnijas, kas palīdzētu darba devējiem esošo likumu robežās rast risinājumu minētajām problēmām.
Latvijas Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone sēdes laikā uzsvēra, ka LDDK darba devējiem noteiktās tiesības izvēlēties savu darba epidemioloģisko vidi ir pareizs solis, vienlaikus aktuāls paliek jautājums par darbinieka dīkstāvi, tam nepiekrītot vakcinācijas procesam. "Šeit ir tiesvedības risks, un tas pilnībā tiek novelts uz darba devēju pleciem," sacīja Meņģelsone.
Tāpat problemātisks, viņas ieskatā, ir jautājums par valsts pārvaldes darbinieku vakcinēšanos, kas parādītu attieksmi un solidaritāti attiecībā pret citās nozarēs strādājošajiem.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētājs Jānis Endziņš valdības sēdē atzīmēja, ka, viņaprāt, valdībai būtu jārīkojas drastiskāk, nosakot, ka visās nozarēs, kurās cilvēki strādā klātienē, darba pienākumu veikšanai būtu nepieciešams negatīva Covid-19 testa rezultāts vai derīgs sertifikāts.
"Mums šķiet, ka tikai šādā veidā mēs panāksim, ka šis vakcinācijas apjoms būtiski pieaugs, līdz mēs varēsim runāt par daudz, daudz brīvāku vidi," sacīja Endziņš.
Jaunie noteikumi stāsies spēkā 11.oktobrī.
papildināta visa ziņa