Martā turpina pasliktināties iedzīvotāju uzskati par viņu ģimenes pašreizējo finansiālo stāvokli. Ja janvārī to kā sliktu vērtēja kopumā 37% iedzīvotāju, februārī – 40%, tad martā: 43%.
Salīdzinot ar februāri, martā ir nedaudz uzlabojies iedzīvotāju vērtējums iespējām atrast labu darbu Latvijā. Kaut arī joprojām tikai retais uzskata, ka šādas iespējas ir labas (3%), ir nedaudz pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri iespējas atrast labu darbu vērtē kā viduvējas (17% februārī un 21% martā). Savukārt retāk nekā februārī iedzīvotāji pauduši viedokli, ka šādas iespējas ir sliktas. Tiesa, tā joprojām domā vairākums (76% februārī un 70% martā).
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska norāda, ka skaidrojums, kāpēc ģimenes pašreizējā materiālā stāvokļa vērtējums pasliktinājies jau otro mēnesi pēc kārtas, nav tālu jāmeklē – janvāra otrajā pusē ziema ar novēlošanos parādīja savu skarbo dabu, kam sekoja arī attiecīgi apkures rēķini. Tāpat pastkastītēs nonāca jaunie nekustamā īpašuma nodokļa aprēķini, visbiežāk – ar augstākiem maksājumiem nekā pērn. Arī degvielas cenu kāpums, pārsniedzot viena lata atzīmi, atgādināja par savu negatīvo ietekmi uz pirktspēju.
Ekonomikas prognožu centra valdes locekle Raita Karnīte vērš uz manību uz to, ka, no vienas puses, ekonomiskā situācija un valdības darbs vērtēti pozitīvāk un neliels skaits iedzīvotāju atzīst, ka ir vieglāk atrast darbu, tomēr tas nav stiprinājis nākotnes vērtējumu. "Šajā situācijā neuzlabojošos – negatīvo – nākotnes vērtējumu martā var skaidrot ar to, ka Latvijas iedzīvotāju viedokli ietekmē norises pasaulē un viņi nespēj novērtēt ekonomiskās situācijas uzlabojuma ilgtspēju. Joprojām vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju domā, ka valsts attīstība norit nepareizā virzienā. Ņemot vērā, ka minētais indikators nav būtiski uzlabojies, ir sajūta, ka vērtējuma pamatā ir drīzāk ierastā skepse, nevis reālās situācijas atspoguļojums", uzskata R.Karnīte.
Savukārt DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš rezumē: "Marts nav bijis izcilākais mēnesis Latvijas vēsturē, taču tik smagus triecienus kā februārī sabiedrības noskaņojums nesaņēma. Degvielas cenas pārsniedza latu, un tas bija viens no visvairāk apspriestajiem notikumiem šajā mēnesī. Taču psiholoģiskās robežšķirtnes pārsniegšana acīmredzot nebija tik emocionāli nomācoša kā valodas referenduma perioda pārkarsētā retorika. Arī laika apstākļi strauji uzlabojās. Tādēļ divus mēnešus uz leju slīdējusī kopējās situācijas attīstības vērtējuma līkne diezgan jūtami pakāpās uz augšu".
DNB Latvijas barometrs tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.