Līdzšinējās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) centrālās ēkas K. Barona ielā atkārtotai izsolei nav pieteicies neviens pretendents, tādēļ piektdien tā nenotika, norādījis a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvis Arnis Blodons. Neviens nav izrādījis interesi arī par vēl vienu iepriekš LNB vajadzībām izmantotu īpašumu Anglikāņu ielā, Vecrīgā. Arī tā izsolei vajadzēja notikt piektdien.
Īpašuma K. Barona ielā (veido divas funkcionāli saistītas ēkas K. Barona un Elizabetes ielā) izsoles sākumcena bija noteikta ap 3,3 miljoniem eiro, liecina VNĪ informācija. Pirmajai izsolei, kas bija iecerēta septembrī, sākumcena bija noteikta lielāka – tuvu 3,9 miljoniem eiro. Savukārt par trim būvēm Anglikāņu ielā valsts cerēja saņemt vismaz 1,9 miljonus eiro. Uz jautājumu, kāda rīcība plānota tālāk, Blodons laikrakstamsaka – visticamāk, tiks rīkotas atkārtotas izsoles.
Abi šie īpašumi ir diezgan sliktā tehniskā stāvoklī. VNĪ iepriekš lēsusi, ka nams K. Barona ielā prasa ap 5 līdz 7 miljonu eiro lielas investīcijas, bet īpašums Anglikāņu ielā, kam kā kultūras piemineklim jāveic pilna ēkas arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, – 1,5 līdz 2,6 miljoniem eiro.
Samazināt cenu, lai pārdotu īpašumus, gatava ir arī Rīgas dome. 4. decembrī iecerēta jau ceturtā izsole piecstāvu jūgendstila namam Skolas un Stabu ielas krustojumā, kur kādreiz atradās Rīgas Herdera vidusskola. Pērn notikušās pirmās izsoles sākumcena bija 4,5 miljoni eiro, tagad tā samazināta līdz 2,5 miljoniem eiro. Cenas samazināšana no 2,4 miljoniem eiro uz 1,94 miljoniem eiro gan nav līdzējusi pārdot kompleksu Tallinas ielā, kvartālā starp Miera, Palīdzības un Cēsu ielu, ko veido trīs zemesgabali un 23 ēkas, no kurām trīs atzītas par vērtīgām. Šomēnes plānotā atkārtotā izsole nenotika, jo nepieteicās neviens pretendents.
Jautāti, kādēļ pašvaldībai īpaši neveicas ar īpašumu pārdošanu, Īpašuma departamenta speciālisti to saista ar tirgus tendencēm un ģeopolitisko situāciju. Visi pircēji, kas šogad pašvaldības rīkotajās izsolēs iegādājās īpašumus, ir vietējie komersanti vai fiziskas personas.
Arī Latvijas Universitāte (LU) pēc jaunā Dabaszinātņu akadēmiskā centra uzbūvēšanas Torņakalnā atstājusi vairākas tukšas ēkas centrā. Bijušajai Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes ēkai ir atrasts ilgtermiņa nomnieks – Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Savukārt attiecībā uz ēkām K.Valdemāra ielā un A.Kronvalda bulvārī tiek izskatīti vairāki perspektīvās izmantošanas veidi un rīcības scenāriji, tai skaitā izvērtējot to izmantošanas iespējas kādai citai LU funkcijas nodrošināšanai, piemēram, medicīnas vai zinātnes centra izveidei, Dienas Biznesam saka LU Attīstības un plānošanas departamenta vecākais eksperts Marģers Počs. Tāpat tiekot izskatītas iespējas iznomāt īpašumus, piemēram viesnīcas izveidei. Līdz gada beigām jābūt pabeigtai izpētei par labāko iespējamo nekustamo īpašumu izmantošanu, kuru universitāte veic kopā ar auditorfirmu Deloitte un nekustamo īpašumu kompāniju Collier. "Tiek veikta LU nekustamo īpašumu portfeļa novērtējuma un rīcības stratēģijas izstrāde, kas būs par pamatu infrastruktūras perspektīvās attīstības plānam. Paredzēts, ka tas tiks sagatavots līdz šā gada beigām. Ņemot vērā, ka attīstības plāns ir izstrādes stadijā, gala secinājumu un lēmumu vēl nav, tie būs zināmai līdz gada beigām," uzsver Počs.
Viss raksts lasāms piektdienas, 20.novembra, avīzē Dienas Bizness!