Ar minēto dokumentu Valsts kontrole trešdien iepazīstināja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka diskusijas priekšlikumu uzdevums nav piedāvāt vienīgo pareizo risinājumu, bet gan veicināt pārdomas, lai maksimālo ieguvumu gūtu tā sabiedrības daļa, kurai nepieciešami konkrēti publiskie pakalpojumi, kurus var saņemt tikai un vienīgi pašvaldībā, sev vistuvākajā varas institūcijā.
Veicot situācijas sākotnējo novērtējumu, Valsts kontrole konstatēja, ka vienlaikus tiek attīstīti un atbalstīti dažādi pašvaldību sistēmas uzbūves konceptuālie modeļi, kas rada arvien lielākas atšķirības pašvaldību spējā īstenot vietējo iedzīvotāju pieprasītos pakalpojumus, kā arī apmierināt visas valsts vajadzības.
"Pašvaldību atšķirībām palielinoties, var izveidoties "vairāku ātrumu" pašvaldību struktūra ar dažādu saimniecisko intensitāti un potenciālu, tātad - ar dažādām iespējām. Šāds process neizbēgami ierobežos vienotu valsts rīcībpolitiku īstenošanas iespējas ikvienā politikas jomā, jo atšķirīgas situācijas pieprasīs izņēmumu gadījumus, tādējādi mazinot arī citu rīcībpolitiku efektivitāti," uzskata Valsts kontrole.
Lai panāktu vienveidīgu, efektīvāku un kvalitatīvāku rīcībpolitiku ieviešanu, Valsts kontrole domā, ka ir būtiski jāsamazina pašvaldību atšķirības. Piemēram, pašvaldībās, kurās ilgstoši ir vērojamas tirgus nepilnības, pazemināts ekonomiskās attīstības faktoru kopums, tiek izveidotas funkcionāli pastāvīgas administratīvo un citu pakalpojumu sniegšanai piemērotas organizācijas jeb tā dēvētās "kombinētās pašvaldības", kas, izmantojot savai attīstībai pieejamo resursu apjomu, nodrošina pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
"Šāds risinājums nav unikāls, bet adaptēts citās valstīs, piemēram, Lielbritānijā. Valsts sniedz atbalstu, lai pieejamie pakalpojumi būtiski neatšķiras starp pašvaldībām, vienlaikus nodrošinot resursu izmantošanas atbilstības novērtēšanu. Publiskās pārvaldes institūcijas šajās pašvaldībās nodrošina metodiskos ieteikumus. "Kombinētās pašvaldības" var pievienoties vai apvienoties ekonomiski patstāvīgākās vienībās, ja to potenciāls ļauj nodrošināt visu pārvaldei nepieciešamo jautājumu risināšanu," atzina Valsts kontrolē.
Revīzijas iestādē arī uzskata, ka pašvaldībām nepieciešams objektīvi izvērtēt savas reālās iespējas, pieejamos resursus, infrastruktūras noslodzi, iedzīvotāju skaita izmaiņas un ekonomisko ciklu attīstības prognozi tā, lai nodrošinātu jēgpilnu teritoriālās attīstības plānošanas sasaisti ar budžeta iespējām. Būtu jāievieš pilnvērtīga institūcijas vadības procesa plānošana pašvaldībās, lai paaugstinātu pašvaldību kompetenci un spēju pārvaldīt resursus atbilstoši iedzīvotāju pieprasījumam. Tāpat būtu jāpārskata teritorijas attīstības plānošanas likuma normas, samazinot to normatīvo regulējumu, kas dublē Attīstības plānošanas sistēmas likumā noteikto, tādējādi samazinot normatīvo un plānošanas slogu pašvaldībās.
Trollis JT
Pašvaldības = korupcija un izšķērdī