Nopietnāko pārkāpumu gadījumā VK vēršas tiesībsargājošās iestādēs, kas lemj par kriminālprocesa uzsākšanu, un pie iestādes vadības vai augstākajās institūcijās, piemēram, kapitāldaļu turētāja, kur tāls ākais atkarīgs no tā uzskatiem. Tādējādi, ja, piemēram, vadība pārmaiņas nevēlas, ieteikumu ieviešana ir visai apgrūtināta. Problēmas ar VK ieteikumu ieviešanu pamanījis arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš secina: "Ja būtu kontrole par VK darbības efektivitāti, nāktos secināt, ka kontroles darbs nav efektīvs, ja reiz ieteikumi netiek ņemti vērā."
Viens no uzskatāmākajiem gadījumiem, kad VK brīdinājumi nav ņemti vērā, ir Rīgas brīvostā. Revīzijā VK secināja, ka no 2009. līdz 2011.gadam Rīgas brīvostā ir bijuši nelietderīgi un nelikumīgi tēriņi vairāk nekā 58,33 milj. eiro apmērā. Tomēr visus VK ieteikumus brīvosta nav ieviesusi – tika sniegti 23 ieteikumi ostas pārvaldīšanas, pārvaldes finanšu vadības un grāmatvedības uzskaites sakārtošanai, taču ieviesti 17. Atlikušo sešu ieteikumu ieviešanas process, pēc VK stāstītā, ir "smagnējs un nenorit noteiktajos termiņos".
VK Piektā revīzijas departamenta direktors Aivars Ērglis atzīst, ka "dažos gadījumos klaji tiek demonstrēta nevēlēšanās ieteikumu ieviest". "Šādu attieksmi stiprina arī Satiksmes ministrijas nespēja vai nevēlēšanās sakārtot ostu jomu Latvijā," norāda Ērglis. Konkrētas rīcības trūkums sākotnēji pamatots ar nepieciešamību sagaidīt Pasaules bankas ekspertu rekomendācijas. Vēlāk izrādījās, ka jāizveido vēl viena, šoreiz vietējo ekspertu darba grupa, kas izvērtētu PB ekspertu rekomendācijas. Rezultātā ministrija ir saņēmusi vietējo ekspertu viedokli, ka ar Latvijas ostu pārvaldīšanu gandrīz viss ir kārtībā, skaidro VK.
Plašsaziņas līdzekļos pietiekami bieži izskan informācija par to, ka VK revīziju ieteikumi ieviesti daļēji un lēni, klāsta Endziņš.
Saskaņā ar VK sniegto informāciju ieteikumi gan lielākoties tiek ieviesti – 2013.gadā revidējamās vienības kopumā bija ieviesušas (vai uzsākušas ieviešanu) 81% no VK sniegtajiem ieteikumiem. Savukārt šā gada pirmajā pusgadā pilnībā ieviesti (vai uzsākta ieviešana) 82% sniegto ieteikumu. Gadījumi, kad VK ieteikumi netiek ņemti vērā, ļauj Endziņam secināt divas lietas: "Vai nu revīziju ieteikumi ir nekvalitatīvi un iestādes tos neatzīst par tik pareiziem, lai ieviestu, un tad ir jautājums par revīzijas iestādes darba kvalitātes uzlabošanu, vai arī ieteikumi ir pareizi, un tad jautājums – kāpēc tie netiek ieviesti," viņš klāsta un piebilst, ka sliecas atbalstīt otro versiju. "Ja valsts tērē resursus revīzijām, taču tās paliek atvilktnē, tad ir jautājums par līdzekļu izšķērdēšanu," atzīst Endziņš.
Brīvosta ir tikai viens no gadījumiem, kur VK ieteikumi vismaz pagaidām nav ieviesti. "Iestāžu attieksme pret VK sniegtajiem ieteikumiem ir ļoti dažāda, pieredze liecina, ka smagāk ieteikumu ieviešana norit jomās, kur tiek skartas šaurāku grupu intereses," stāsta VK. Šis aspekts spilgti esot izpaudies pēc revīzijas valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM), kuras kapitāldaļu turētāja ir Zemkopības ministrija. VK secināja, ka, nosakot nepamatoti mazus LVM valsts budžetā veicamos maksājumus, valsts nav guvusi tai pienākošos labumu.
Plašāk lasiet pirmdienas, 8.septembra, laikrakstā Dienas Bizness 4.lpp.!