Upīte situāciju valsts pārvaldē raksturo ar stāstu par kāda uzņēmēja pieredzi Uzņēmumu reģistrā, kur dokumentu nācies nest trīs reizes un katru reizi nācies sadarboties ar jaunu darbinieku, kam bijušas atšķirīgas prasības. "Tas parāda kopējo tendenci valsts pārvaldē – jūs varat sākt sadarbību ar vienu cilvēku, bet tiekoties nākamreiz, jau cits cilvēks būs pretī," viņa stāsta.
Runājot par pagājušo gadu kopumā, kadru mainība bijusi 14,3%, kas ir vairāk nekā 2012.gadā. Atsevišķās ministrijās sasniegta pat 25% darbinieku mainība. Tas nozīmē, ka, piemēram, trīs gados veidojas 60%. Turklāt situācijā uzlabojumu nav ilgstoši. "Pazūd institucionālā atmiņa – tie ir cilvēki, kas valsts pārvaldē ir darbojušies trīs un vairāk gadus," saka Upīte.
Jaunākie dati liecina, ka diezgan augsta kadru mainība ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Ekonomikas un Izglītības un zinātnes ministrijā, kā arī Finanšu ministrijā. Kā pārsteigumu Valsts kancelejas direktores vietniece min to, ka diezgan augsta kadru mainība sāk parādīties Aizsardzības ministrijā, kur pazūd ekspertu līmenis. Savukārt ļoti maza kadru mainības ir Zemkopības ministrijā, kas esot saistīts ar privāto tirgu – šiem speciālistiem nav plašu iespēju, kur darboties privātajā sektorā. Piemēram, Finanšu ministrija vienmēr bijusi pievilcīga finanšu sektoram un tās darbinieki tirgū vienmēr bijuši pieprasīti. "Pamatiemesls, kāpēc cilvēki pamet darbu valsts pārvaldē, ir atalgojums. Kamēr tas nav sakārtots, kamēr privātais sektors ir konkurētspējīgāks, kamēr mums nav nekādas piesaistes, nevaram runāt par to, ka kaut kas varētu uzlaboties,"klāsta Upīte.
Plašāk lasiet pirmdienas, 27.janvāra, laikraksta Dienas Bizness 14.lpp.!