Valsts prezidents apšauba nabadzības līmeni Latvijā

Lai atklātu patieso situāciju, tā jāpēta vēl un uz dažiem piemēriem nevar balstīt priekšstatu par kopējo ainu, ka viss ir tik slikti, kā izskatās. Visur pasaulē nabadzības līmeni regulē politiskas izvēles. Tādu bija apņēmies izdarīt arī premjers Valdis Dombrovskis ar savām valdībām, solot nodokļu slogu pārdalīt tā, lai tas vairāk gultos uz turīgākās sabiedrības daļas pleciem. Tomēr izrādījies, ka, cilvēki ar mazākiem ienākumiem Latvijā nodokļos vēl arvien samaksā vairāk, nekā cilvēki ar līdzīgiem ienākumiem citās Eiropas valstīs. GINI koeficients, kas mēra ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā, Latvijā ir visaugstākais Eiropas Savienībā. Tas tāpēc, ka Latvijas nodokļu sistēma visvairāk naudas iekasē no tā sauktajiem netiešajiem nodokļiem, kā PVN, caur patēriņa precēm, pārtiku, apģērbu, medikamentiem. Tieši šādiem mērķiem savu naudu iztērē trūcīgākie cilvēki. Lai tie mazāk ciestu, citas valstis izvēlas iekasēt nodokļus tieši no nekustamā īpašuma, noguldījumu procentiem, dividendēm un peļņas, kas nozīmē, ka vairāk maksā turīgākie. Lai arī valdība pirmoreiz kopš neatkarības atgūšanas ieviesa nodokli dividendēm, kapitāla pieaugumam un mājokļiem, tik un tā smagākais slogs palika trūcīgākajiem, kam neapliekamais minimums samazinājās no 70 uz 35 latiem. Kaut arī starptautiskie aizdevēji stingri ieteica vairāk celt nekustamā īpašuma nodokli, ieviest progresīvo nodokli turīgajiem, vai arī maksāt lielākus ģimenes pabalstus trūcīgajiem, bet pārtikušajiem nemaksāt nemaz, Latvija šos padomus nepieņēma. Labklājības ministrijā vēl nav gatava atbalsta programma, kas spētu palīdzēt tiem, kuri nokļuvuši trūkumā un ir bez darba savā pagastā, bet gribētu strādāt citā Latvijas vietā, kur darbs ir. Fragments no intervijas**ANDRIS BĒRZIŅŠ, Valsts prezidents Šo te vērtēt un it sevišķi pēc.., ka tas saistīts ir ar to uzsvēršanu, ka Latvijā GINI indekss pasliktinās, es tam negribu piekrist. Tad tomēr jāatrod ir metode, kā precīzāk novērtēt cilvēku ienākumus reālos. Jo, ja mums vēsta, ka mums ir ļoti liels tomēr šīs te pelēkās ekonomikas sektors, tad ir jautājums, kurā vietā uzskaitās tie viņa ieņēmumi? Ja saka, tur var strīdēties 30% vai 40% no kopējā, tad tas arī dod ieņēmumus un tas ļoti izkropļo šo te kopējo situāciju. Vērtējot šo konkrēto, ko jūs man prasījāt, man liekas, ka nav labi, ko es arī Sprūdža kungam pārmetu, ka nevar no negatīvā būvēt..izdarīt..No dažiem negatīviem piemēriem nevar izdarīt kopējos secinājumus un būvēt nākotnes attīstību.JAUTĀJUMS - Es atvainojos, Jūs sakāt – daži. Ko Jūs ar to domājat? Ka ir tikai dažas ģimenes, kas brauc prom no Latvijas?BĒRZIŅŠ Nē, es nedomāju. Nav. Šoreiz mēs nerunājam par prombraukšanu. Mēs runājam par ienākumu sadalīšanu šeit, ja. Tas ir saistīts, bet tomēr cits jautājums.JAUTĀJUMS -  Respektīvi, Jūs neticat šī pētījuma rezultātam?BĒRZIŅŠ Nē. Es uzskatu, ka tur ir.. Visas šīs lietas ir jāvērtē tomēr tā ļoti piesardzīgi un objektīvi. Es iepazinos ar..tieši šis Eirostat pētījums, kur Latvija ir faktiski trešā sliktākā Eiropas Savienībā, jo rāda tas, ka 40% mums ir zem nabadzības līmeņa. Vācijā ir, viņi rādīja, ka ir 21,3% Es redzēju, kā Vācija noreaģēja uz šo, izlasīja un kā viņi to vērtē. Viņi novērtē, ka viņiem šis indekss ir..reālais viņš ir zem 5%. Protams, es nedomāju, ka mums ir četrreiz labāk, ja, bet to, ka tur ir koeficients ievērojams tajā reālajā dzīvē..JAUTĀJUMS - Bet tad sanāk tā šobrīd, ka..nu mēs neticam Re:Baltica pētījumu datiem, īsti mēs neticam starptautiskiem mērījumiem, kas ir GINI un Eiropas Savienībā izdarītie un pašiem mums objektīvu datu arī nav? Vai ne? Tad, līdz ar to mēs īsti vispār nezinām, kur mēs esam šajā ziņā?BĒRZIŅŠ Mums reāla skaidra saprašana nav. Es esmu par to pilnīgi pārliecināts.(..) Jo man tas.. vēl līdz šai dienai es īsti nesaprotu, ka mums šī te visa iedzīvotāju uzskaite – viņa neatbilst tai situācijai.. Teiksim, prasot Londonai, vai viņi īsti zin, cik viņiem tur ir cilvēku – jā, viņi atbild, ka viņi zin. Un zin pat, ar ko viņi nodarbojas un kas ir. Nu, mums nav tādas atbildes! Prasot dažās pilsētās – nu, cik tad jums tur īsti – 12 vai 20 tūkstoši, viņi saka – es nezinu, cik mums ir.JAUTĀJUMS - Bet, cik ilgā laikā Jūs piedāvājat to izdarīt? To visu saskaitīt – gan to, cik mēs esam, gan kā mēs labi dzīvojam? Un ko mēs līdz tam darām? Mēs tagad sēžam, gaidām?**BĒRZIŅŠ Nē. Mēs nesēžam, negaidām. Es ceru, ka tas pētījums būs gatavs, kā jāpārveido pašvaldības, kas jādara ir pašvaldību struktūrā, lai mēs tomēr dabūtu ticamus rezultātus, kur visi mēs varētu piekrist, ka šie te izejas skaitļi ir pareizi, ja..Nu tas mums ir jāizdara, savādāk mēs īsti..Mēs nevaram. Mēs plānojam pilnīgi nu griestos to lietu.