Tas nepieciešams, jo valsts iestādes pašas bieži vien nevar un nedrīkst sniegt juridisko palīdzēt grūtībās nonākušiem cilvēkiem un tas jādara ar valsts apmaksātas juridiskās palīdzības programmu.
Abas puses tikšanās laikā pārrunāja aktuālus cilvēktiesību un labas pārvaldības principa praktiskās piemērošanas jautājumus.
J.Jansons arī informēja par iesāktajiem darbiem Tiesībsarga biroja kapacitātes stiprināšanai un darba uzlabošanai, stratēģisko mērķu noteikšanā, būtisku darba mikroklimata uzlabošanos birojā, kā arī nepieciešamību pēc papildu finansējuma, lai varētu īstenot ar likumu uzticētās funkcijas.
Amatpersonas arī apsprieda nepieciešamību uzlabot tiesu darba organizāciju, lai paātrinātu lietu izskatīšanu, un to, ka būtu jāmazina bezmērķīga tiesāšanas arī no valsts institūciju puses, pārsūdzot tiesu spriedumus lietās, kur rezultāts ir acīmredzams un tiesu prakse jau nostiprinājusies.
Tāpat tika uzsvērts, ka Saeimai nepieciešams noteikt vienotu kārtību un principus, kā tā reaģē uz Tiesībsarga atzinumiem un iebildumiem, jo līdzšinējā prakse ne vienmēr liecina par labu sadarbību un rezultātā jautājums tiek nodots Satversmes tiesas lemšanai, lai gan ātrāk un labāk varētu būt bijis izlemts jau Saeimā.