Centrālajā stacijā ārvalstu tūrists nomaldīties īsti nevar. Te ir informācijas centrs, te arī uz tablo par vilcienu virzieniem un atiešanas laikiem ir uzraksti svešvalodās. Ņemot vērā, ka tūristi ne tikai dzīvojas šajā stacijā, bet arī kaut kur brauc, PV analoģiskus uzrakstus iecerējis ieviest arī populārākajos tūristu virzienos.
Runa ir par pieciem vārdiem: Atiešana (Departure), Maršruts (Route), Ceļš (Platform), Vilciena numurs (Number), Pienākšana (arrival). Tie līdzās latviešu valodai maziem burtiem būtu uzrakstīti arī angliski.
PV pārstāve Jana Priedniece stāsta, ka viņi no VVC saņēmuši vēstuli, kurā tas norāda, ka šādi rīkoties nedrīkst. Privātā sektorā tā varētu darīt, taču pašvaldības un valsts uzņēmumiem, kāds ir Pasažieru vilciens, likums ir stingrāks un atkāpes paredzētas tikai starptautiskajos krustpunktos – centrālajā dzelzceļa stacijā un autoostā, kā arī lidostā.
Kā risinājumu šajā gadījumā VVC – uz stendiem izvietot telefona numuru, pa kuru zvanot var iegūt informāciju svešvalodā. Otrs piedāvājums – sagatavot skrejlapas, taču arī tās stacijās izvietot nedrīkst. Tām jābūt pie kasierēm, un ja kāds tūrists tādu prasa, tad varot iedot.
VVC, komentējot savu nostāju, norāda, ka nav runa par vārdu skaitu, bet par principu. Likuma paredz, ka ir jāpalielina valsts valodas lietojums un integrācijas loma. "Tas nav iespējams, ka tagad visās mazās dzelzceļa stacijā, lidostās, autoostās, tajā skaitā ar Daugavpilī, būs šiet attiecīgi vārdi krievu un angļu valodā, un sazin' kāpēc, ne, piemēram, vācu," skaidro VVC Valodas Kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis.
Uzņēmuma PV pusē ir arī Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAV), kas arī atzīst, ka tie, tūristi, kas sūdzas, valodu piemin kā šķērsli. "Ja mēs runājam par stacijām, mēs neredzam nekāda problēmas, mēs pat būtu priecīgi, ja šāda informācija tiktu sniegta tūristiem saprotamā valodā," norāda TAVA pārstāve Inese Širava, sakot, ka ir svarīgi šādus pakalpojumu sniegt tūrisma vietās, nevis visā Latvijā. A.Kursītis uz to iebilst, ka, ja sāks ieviest izņēmumus, tad tādus gribēs arī uzņēmums Rīgas satiksme, Latvijas Pasts, jo arī tos apmeklēt un lieto tūristi. Viņš arī uzskata, ka daži pārtulkoti vārdi tūrisma plūsmu neietekmē, kā piemēru minot Franciju, kur angliski reti kas tiek tulkots. "Bet tūrisma attīstība tur ir nesalīdzināmi augstākā līmenī," saka A. Kursītis.
Esot Jūrmalā, svešvalodu lietojumā gan novērojama viena pretruna. Netālu no stacijas, piemēram, Majoros ir uzstādītas ceļa norādes, un šeit ir tulkojumi arī angliski. Iztulkota gan Dzintaru koncertzāle, gan arī pilsētas dome. Valodas centrs pretrunu tomēr nesaskata, paužot, ka norādes uz pašiem tūrisma objektiem, kas ir starptautiski, var tulkot svešvalodās.
Rezultātā sanāk, ka objekti Latvijā ir starptautiski, bet ceļi, stacijas un vilcieni, pa kuriem uz tiem tikt, nav gan. PV tomēr padoties negrasās, un jau uzrakstījis vēstuli VVC pārraugošajai Tieslietu ministrijai, aicinot domāt par izmaiņu nepieciešamību.
"Mēs neesam pret latviešu valodu, bet nevajag sev apgrūtināt dzīvi un pēc tam saņemt pārmetumus, ka Latvija nav tūristiem draudzīga valsts," norāda PV pārstāve Jana Priedniece.