"Divpadsmit gadus dzīvojot Latvijā, esmu izticis tikai ar krievu valodu - darbā, mājās, veikalā - visur runā krieviski. Aizeju uz valsts iestādi - tur arī uzreiz pārslēdzas uz krievu valodu, ja redz, ka es ar grūtībām saprotu. Tāpēc nav jau iespēju iemācīties sadzīvē, bet cik ilgi tā var turpināties?" vaicā pats Oļegs.
Dodamies mācību klasē, ko drīz vien piepilda pārējie kursanti, cits ar citu sveicinoties latviski - "labdien" esot viens no nedaudzajiem ērtajiem vārdiem, ko lieto bez bažām, ka kāds pasmīkņās. "Cik reižu tā nav bijis - cenšos, kaut ko pasaku latviski, varbūt ne tā lietoju garumzīmes, un cilvēks sāk smieties. Tas atsit vēlmi praktizēt un mācīties vispār," saka Olga. Tomēr viņas iekšējā motivācija esot pārāka, un sieviete apņēmusies neapstāties pie valodas pamatiem, lai gan pašlaik latviešu mēle esot "tumša bilde".
Mācības ir par velti - tās nodrošina Rīgas dome (RD). Latviešu valodas apgūšanai nav sezonāla rakstura - gan piedāvājums, gan pieprasījums pieturoties liels jau ilgstoši, Dienai atzīst kursu organizatori. Rīga ir iespēju citadele: te plašā izvēlē ir maksas kursi, pieejamas RD nodrošinātās bezmaksas apmācības, tāpat galvaspilsētā koncentrēti Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvātie kursi darba meklētājiem - piemēram, tuvākajos divos mēnešos valsts valodas apgūšanai iespējams pieteikties 56 kursos. Tikmēr reģionos - dažās grupās Rēzeknē, Jūrmalā un Ogrē, liecina NVA mājaslapā izvietotā informācija. Iestādes Pakalpojumu departamenta pārstāvis Pāvels Beļisovs atklāj, ka viena cilvēka apmācīšana izmaksā 360 eiro, un papildus bezdarbnieki mēnesī saņem 99 eiro lielu stipendiju, kas paredzēta arī ceļa izdevumu segšanai. Kursu noslēgumā katram jākārto valsts valodas prasmes pārbaude Valsts izglītības satura centrā (VISC), un sekmju gadījumā persona iegūst valodas prasmes apliecību, ko pieprasa darba devēji.
Aizvadītajos divos gados pārbaudījumu kārtojuši kopumā 9400 cilvēku, taču atdevi no kursiem spējuši apliecināt tikai 76 procenti. Sliktāk veicas šogad - eksaminācijas komisijas priekšā stājušies 1400 cilvēki, bet apliecību ieguva vien nedaudz vairāk par pusi. Tas nozīmē, ka sponsorētajos kursos valoda vai nu netiek mācīta pietiekami kvalitatīvi, vai arī darba meklētāji nav pietiekami uzcītīgi. VISC datu apkopojumā redzams, kuru mācību centru klientiem bijušas vājākās sekmes - tie ir SIA Dauseb, Fibra un biedrība Latvijas Tautas skola, kuru absolventi bijuši nesekmīgi ap 35 % gadījumu. Visi 86 komersanti, kam ar NVA noslēgts līgums par valsts valodas kursu nodrošināšanu, izvēlēti publiskajā iepirkumā, taču turpmāk kārtība mainīšoties un kvalitatīvāko pakalpojumu sniedzējus atlasīs aģentūras izveidota komisija.
Visu rakstu par latviešu valodas kursiem lasiet trešdienas, 23.septembra, avīzē Diena!