Degvielas cenas un to samērā straujais pieaugums ir raisījis asas diskusijas sabiedrībā. Reaģējot uz degvielas cenu pieaugumu, nolemts samazināt noteiktas degvielas akcīzes nodokļa likmi uz laiku, kā arī Ekonomikas ministrija (EM) likusi priekšā piemērot virspeļņas nodokli degvielas mazumtirgotājiem, ja mazumtirdzniecības cena pārsniedz aprēķināto orientējošo cenu par vismaz 3%. Virspeļņas nodoklis atbalstu Saeimā nav guvis.
EM Analītikas dienesta vadītājs Normunds Ozols norāda, ka šobrīd valsts iestādēm nav mehānismu, kā kaut vai aizrādīt degvielas tirgotājiem, ja cenas ir pārāk augstas salīdzinājumā ar iepirkumiem. Normatīvo aktu «pātaga» būtu nepieciešama, bet tās mērķis nav gūt papildu nodokļu ieņēmumus. Pēdējie EM aprēķini liecina, ka cenu līmeņi degvielas uzpildes stacijās (DUS) iekļaujas orientējošajā cenā ar 3%. Lielākā daļa tirgus dalībnieku iekļaujas kopējā tirgus situācijā, kas izriet no globālajām naftas produktu cenu izmaiņām. Būtībā Ekonomikas ministrijai un Konkurences padomei secinājumi šobrīd sakrīt šai jomā. Iepriekš EM norādīja, ka, balstoties uz datiem par posmu no 20. līdz 23. aprīlim, virspeļņas nodoklis attiektos uz lielāko daļu tirgotāju.
Formulas diskusijas
Šobrīd orientējošās cenas formula, kuras rezultāts tiek publicēts EM Degvielas cenu monitoringā, ir universāla, kā atskaites punkts, vai negodīgi netiek izmantota tirgus situācija. Aprīlī ekonomikas ministrs Viktors Valainis LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? norādīja, ka visiem degvielas tirgotājiem nebūs viena formula, jo tirgotāji ir dažādi. Arī Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere teic, ka formula nevar būt vienāda visiem degvielas tirgotājiem, jo cita starpā atšķiras norēķini par piegādēm – piesaistīti triju dienu, vienas vai divu nedēļu, viena mēneša vidējai cenai.
Pašlaik EM padziļinātu analīzi nav veikusi. Skaidrs, ka katram tirgus dalībniekam ir savs atšķirīgs cenošanas mehānisms, un ir dažādi faktori, kā peļņa veidojas. Vieni strādā ar mazāku rentabilitāti, izmaksas var tikt segtas no citiem avotiem utt. «Ja vēlētos sīki pētīt, būtu liels administratīvais slogs, jāiesaista Valsts ieņēmumu dienests, jāskatās degvielas tirgotāju atskaites. Šāds ceļš nebūtu jāiet, pašlaik svarīga ir vienkāršota pieeja,» norāda N. Ozols.
EM orientējošās cenas aprēķinu balsta uz publiski pieejamiem datiem – Londonas biržā tirgoto starptautiskās dīzeļdegvielas (ICE Low Sulphur Gasoil) nākotnes līgumu piecu dienu vidējo cenu, piegādes uzcenojumu uz Ziemeļrietumu Eiropu, valūtas pārrēķins no ASV dolāriem uz eiro, biodegvielas piejaukuma korekciju, pārrēķins no tonnām uz litriem, tirgotāju peļņas daļu un nodokļiem.
I. Ligere norāda, ka EM nav ņēmusi vērā nozares norādes uz formulas nepilnībām un tā nav piemērojama visiem tirgus dalībniekiem. Tāpēc arī EM pieņēmumi par to, kādai vajadzētu būt cenai, ir kļūdaini. «EM atsaucas uz publiski pieejamām biržām, kur ir nākotnes darījumu cenas, nevis faktiskās darījuma cenas (S&P Global Energy Platts datubāze), pēc kurām degvielas tirgotāji vadās,» teic I. Ligere.
EM uzsver, ka formula ir balstīta uz publiski pieejamiem datiem, bet Platts alternatīva ir maksas pakalpojums (apmēram 55 tūkstoši eiro gadā). Regulatīvai lietošanai caurskatāmība ir svarīgāka par dažu desmitu dolāru atšķirību. Savukārt I. Ligere uzsver, ka mierīgos apstākļos publiskās biržas un Platts cenas ir diezgan līdzīgas, piemēram, janvārī, februāra sākumā. Bet, kad sākās karadarbība Tuvajos Austrumos un sākās milzīgi cenu lēcieni, kāpumi un svārstības, brīžiem publiskajās biržās un Platts starpība bija pat 157 dolāri tonnā.
EM ir bijušas sarunas ar Platts, ka varētu iegādāties piekļuvi datiem. «Ja tiešām veidojas tik būtiskas atšķirības starp Platts un Ice Low Sulphur Gasoil cenām, Platts cenu varētu iestrādāt formulā. Platts abonēšanas maksa atsver sabiedrības ieguvumu. Ja normatīvajos aktos šāds regulējums ar orientējošo cenu tiek ieviests, visdrīzāk strādāsim ar precīzāku informāciju no Platts,» skaidro N. Ozols.
Tāpat I. Ligere norāda, ka formulā nav ņemtas vērā atlaižu politikas, kas ir katram tirgotājam, piemēram, lojalitātes karšu programmas. Par degvielas tirgotāju un pārtikas mazumtirgotāju sadarbību N. Ozols īsti nemācēja detalizēti izskaidrot. Bet minēja, ka degvielas tirgotājiem ir dažādi klientu portfeļi, piemēram, atsevišķiem degvielas tirgotājiem cenas var būt zemākas vai mazāk atlaižu piedāvāts, ja tiem nav tik daudz uzņēmumu kā klientu.
Tirgotāju dati
Šobrīd EM naftas un degvielas cenu apskats ar orientējošos cenu darbojas kā monitorings. Jāatzīmē, ka Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likumprojekta anotācijā ir minēts, ka pēcpārbaudes izvērtējums netiks veikts, t. i., nav paredzēts analizēt, kā tirgu, nodokļu ieņēmumus, nozares uzņēmumus ietekmētu virspeļņas nodokļa ieviešanu, balstoties uz izveidoto formulu, vai risinājums ir bijis veiksmīgs.
Konkurences padome (KP) sākotnējā izpētē par degvielas cenu izmaiņām šā gada sākumā nesecināja, ka cenu pieaugums būtu saistīts ar mazumtirdzniecības uzcenojuma palielināšanu. Datu analīze pirmšķietami neliecina par tirgus dalībnieku savstarpēji saskaņotu konkurenci ierobežojošu rīcību. KP arī atsaucas uz 2022. gadā veikto Degvielas mazumtirdzniecības tirgus uzraudzību, kad tika analizēti degvielas cenu veidojošās komponentes un cenu noteikšanas mehānismi.
Jāatzīmē, ka šajā pārskatā datu avots lielākoties ir pašu tirgotāju sniegtā informācija, piemēram, tostarp par naftas biržas cenām. Uz Dienas jautājumu, kura tipa jēlnafta izmantota pārskatā un kāpēc izmantota degvielas tirgotāju sniegtā informācija par naftas cenām, bet ne biržu, KP skaidri un nepārprotami neatbildēja.
Tāpat uz Dienas lūgumu atsūtīt vairāku jau pārskatā publiskotu grafiku (par degvielu mazumtirdzniecības un vidējām iepirkuma cenām) datus KP norāda, ka tie ir uzņēmumu komercnoslēpums. Jāteic, ka šajos grafikos ir norādīta skala un ik pēc noteikta laika perioda ir norādīti konkrēti skaitļi uz līknēm.
Pārskatā arī nav apskatīts, kā mainās tirgotāju krājumu apjoms, strauji mainoties pasaules naftas cenām un cenām DUS, jo KP rīcībā nebija vienveidīgu un salīdzināmu datu par visu tirgus dalībnieku uzkrājumu apjomiem un to izmaiņām laikā. Papildus KP norāda, ka uzkrājumu apjoma atšķirības pašas par sevi nav tieši saistītas ar KP kompetencē esošo izvērtējumu par iespējamu konkurences tiesību pārkāpumu. Jāatzīmē, ka LDTA Dienai atsūtīja grafiku ar Platts dīzeļdegvielas un mazumtirdzniecības cenu izmaiņām, bet ne izejas datus, jo LDTA neapkopo un neanalizē cenas.