Vienlaikus ministrs norādīja, ka pašvaldība jau otro reizi nav tikusi galā ar vienu no savām autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu - tādēļ juridiski pamats šāda lēmuma pieņemšanai iestājies ir.
Tomēr par konkrētu turpmāko rīcību VARAM pārstāvji vēl lems.
Ministrs atzina, ka VARAM nelolo cerības, ka dome spēs savus pienākumus veikt arī pēc 12.marta, tādēļ tiek gatavoti alternatīvi risinājumi, kā ar šo problēmu cīnīties pavasarī.
Viens variants varētu būt "ministrijas iejaukšanās pašvaldības darbā", nosakot precīzas prioritātes, kas veicamas situācijas sakārtošanai. Otrs scenārijs varētu būt pagaidu administrācijas izveide, kas darbotos ar jautājuma sakārtošanu. Vienlaikus Pūce uzsvēra, ka šie risinājumi nekādā veidā nav sasaistāmi ar domes atlaišanu, jo tas būtu cits juridisks process
Pūce valdības sēdē sacīja, ka kamēr viņš nebija izteicis brīdinājumu, ka dome atkārtoti nepilda savus pienākumus, kas var rezultēties ar domes atlaišanu, nekāda aktīva rīcība neesot bijusi. Tas nozīmē, ka decembrī varēja iestāties tāda pati situācija kā septembrī, proti, iedzīvotājiem un juridiskām personām nebūs spēkā esošu līgumu ar atkritumu apsaimniekotājiem, jo jaunus līgumus noslēgusi tikai dome, bet ne rīdzinieki.
Pēc ministra teiktā, ar pieņemto lēmumu pagarināt ārkārtējās situācijas regulējumu, valdība ne tikai dod domei uzdevumus no jauna vienoties ar atkritumu apsaimniekotājiem, bet arī rada juridisku pamatu iedzīvotājiem par šo pakalpojumu maksāt, neatkarīgi no tā, vai ir noslēgti līgumi.
Pēc ministra teiktā, neraugoties uz domes vēstuli, kurā tā norāda, ka ārkārtējās situācijas regulējuma pagarinājums nav nepieciešams, jo tā ir vienojusies par sadarbības turpināšanu ar pašreizējie uzņēmējiem, dome nav paskaidrojusi - uz kāda likumiska pamata tas varēs notikt.
"Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka operatoriem ir pienākums izvest atkritumus tikai tad, ja ir attiecīgs līgums starp operatoru un iedzīvotāju," teica Pūce.
Lai arī dome norāda, ka iedzīvotāju būs iespēja noslēgt līgumus līdz 31.decembrim, tāds termiņš nav paredzēts nevienā likumā un cilvēkiem ir jādod vismaz divi mēneši laika, uzsvēra ministrs.
"Dome ar savu lēmumu nevar mainīt vai neievērot likumu, kā arī nevar uzlikt par pienākumu iedzīvotājiem veikt šādas darbības. Viņu paustie apgalvojumi ir aplami," skaidroja ministrs.
Viņaprāt, domes vadība "ir politiski uztraukusies", ka var tikt aktualizēts jautājums par domes atlaišanu, tādēļ visi paziņojumi par to, ka situācija ir atrisināta, viņaprāt, ir tikai aizstāvības reakcija.
Kā ziņots, Rīgas dome ir panākuši vienošanos ar SIA Clean R, SIA Eco Baltia vide un SIA Lautus par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanu visiem rīdziniekiem ar līdzšinējiem noteikumiem līdz iepirkuma noslēgumam, uzsverot, ka tās ieskatā iedzīvotājiem līgumi uz šo periodu nav jāpārslēdz.
Attiecīgi Rīgas domes vadība vairākkārt paudusi nostāju, ka atkritumu apsaimniekošanas jomā galvaspilsētai ārkārtējās situācijas regulējuma pagarināšana nav nepieciešama.