Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +5 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Vardarbībā cietusī meitenīte atkal nonākusi mātes aprūpē

Atcerēties stindzinošo 2010. gada rudens notikumu - kādas divgadīgas meitenes izvarošanu - liek pavērsiens cietušā bērna dzīvē, kas satraucis bērnu tiesību sargus. Par spīti tam, ka pēc notikušā Rīgas bāriņtiesa nolēma neuzticēt meiteni un viņas brāli mammai - neatjaunoja aprūpes tiesības -, viņa tagad audzina abus bērnus. To iespējamu darījis nesenais Tukuma novada bāriņtiesas lēmums, atdodot bērnus tēvam, kurš dzīvo kopā ar bērnu māti. Zināms, ka pēdējā gada laikā vecāki par bērniem maz interesējās.

«Notiekošais ir eksperimentēšana ar bērniem,» satraukta par Tukuma novada bāriņtiesas lēmumu ir Laila Rieksta-Riekstiņa, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece. Arī abu mazo bērnu audžumāte, pie kuras bērni dzīvoja vairāk nekā gadu, ļoti apšauba bērnu vecāku spēju šobrīd rūpēties par bērniem. No viņas VBTAI uzzināja par 28. decembrī Tukumā pieņemto lēmumu, audžumāte 13. janvārī arī vērsās Tiesībsarga birojā. Pārsūdzēt vai kaut uz laiku apturēt bāriņtiesas lēmumu inspekcijai nav iespējams - to neparedz likumi. «Šajā lietā nav neviena, kurš var pārsūdzēt. Audžumāte nav tiesīga, bet tēvs to nedarīs,» paskaidro VBTAI priekšniece. Tāpēc VBTAI kā vienīgo ceļu redz grozījumus likumos, kas dotu uz laiku lēmuma apturēšanas un pārsūdzības iespējas, lai gala lēmumu pieņemtu tiesa. Tukuma novada bāriņtiesa savā darbā kļūdas nesaskata.

Nenovērtēja risku

Vardarbība pret meiteni notika 2010. gada oktobra beigās, pēc medijos izskanējušām ziņām - kamēr mamma nebija mājās. Māte bērnu bija uzticējusi savam brālim un audžutēvam, no kura, kā viņa sacījusi TV5 žurnālistiem, bērnībā varētu būt cietusi līdzīgā vardarbībā. Kad saprata, kas noticis, viņa izsaukusi policiju un ātro palīdzību. Meitene Bērnu slimnīcā nonāca smagā stāvoklī. TV5 ziņu sižetā Tukumā dzīvojošais bērnu tēvs notikušajā vainoja māti, sakot, «māte praktiski parakstīja atļauju, lai viņi to izdarītu». Tobrīd bērnu vecāki, abi aptuveni 20 gadu veci, bija pašķīrušies - māte ar bērniem dzīvoja Rīgā. Aizdomās par bērna izvarošanu audžutēvam tiesa kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Neilgi pēc tam, nesagaidot tiesu, cietumā viņu atrada pakārušos. Mātes brāļa darbībā nekonstatēja noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Pēc iznākšanas no slimnīcas kādu laiku meitene kopā ar māti uzturējās krīžu centrā. 2010. gada nogalē bāriņtiesa lēma mātei aprūpes tiesības neatjaunot. Abiem bērniem iecēla audžumāti, kura nav saistīta ar ģimeni. Kad bērnus atveda pie audžumammas Ineses, viņa ievērojusi - bērni ir neaprūpēti. Gadu vecajam puikam atklājās ielaistas veselības problēmas. Aizdomīga šķitusi mazā puisēna milzīgā piesaiste ēdienam. Inese arī norāda - pēdējā gada laikā vecāki bērnus apmeklējuši ļoti reti, reizi pa četriem, pieciem vai sešiem mēnešiem.

Pārāk sarežģīti tikties

«Krīzes centrā mums bija noruna ar bērnu māti, ka tiksimies reizi nedēļā,» saka Inese. Kamēr meitene izgāja viņai norīkoto psihoterapijas kursu Rīgā, trīsreiz māte uz tikšanos ieradās. «Pēc tam viņa sāka pazust,» atceras audžumamma. Rīgas rajonā, kur dzīvo audžumamma, māte bērnus apciemojusi trīs reizes pērnā gada laikā, pēdējoreiz ciemos bijusi augustā. Pēc tam līdz pat gada beigām pazudusi. Tēvs bērnus apmeklējis vēl retāk - 2011. gadā vienreiz ziemā un vienreiz vasarā - un arī pazudis. Rudenī viņš bāriņtiesai lūdzis atjaunot aprūpes tiesības. Audžumātei arī radies iespaids, ka uz tikšanos ar bērniem vecākus mudina Tukuma novada dienesti.

«Ar bērniem kontaktu tēvam nav. Meita viņu vēl atceras, puika - nepazīst,» saka Inese. Tēva tikšanās ar bērniem ilgušas 10, 15 minūtes. «Pateikt «čau» - tā arī bija faktiski visa komunicēšana,» viņa atceras. Inesei esot šaubas par tēva ieinteresētību bērnu audzināšanā. Bērnu atdošana notika Rīgas bāriņtiesā 2. janvārī, un pēc bērniem ieradušies abi vecāki. Audžumāte brīnās, kāpēc viņi agrāk neņēma bērnus uz mājām - uzreiz pēc 28. decembra bāriņtiesas lēmuma -, jo kopā taču varēja sagaidīt Jauno gadu.

Bāriņtiesa noliedz kļūdas

Apstākli, ka bērni dzīvos kopā ar māti, ne tikai tēvu, Tukuma novada bāriņtiesa zināja. Tukuma novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Linda Zemīte stāsta: «Savācām lietā visus nepieciešamos materiālus - atzinumu no psihologa, sociālā dienesta. Izvērtējot visus apstākļus, apsekojot tēva dzīvesvietu, bāriņtiesa pieņēma lēmumu.» Psihologa atzinums liecinot, ka tēvs spēj kvalitatīvi pildīt tēva lomu. Ar ģimeni turpinās strādāt sociālais dienests, kas dzīvesvietu apmeklēšot vismaz reizi nedēļā, turklāt vēl vecākiem arī pašiem būs jānāk uz sociālo dienestu. No nākamā mēneša bērni apmeklēs bērnudārzu, kas īpaši paredzēts sociālā riska bērniem. No L. Zemītes teiktā izriet - iespējams, bāriņtiesas lēmums būtu citāds, ja Rīgas bāriņtiesa būtu sniegusi prasību tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu mātei, kas nav noticis.

Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs stāsta, ka bāriņtiesa lēma atņemt mātei aprūpes tiesības 2010. gada decembrī. Viens no iemesliem bija arī pašas mātes iesniegums, no kura izrietēja, ka viņa tobrīd nevar bērniem nodrošināt nepieciešamo aprūpi. 2011. gada rudenī viņa lūdza atjaunot viņai aprūpes tiesības. Bāriņtiesas sēde notika pērn 16. decembrī. «Ņemot vērā, ka nebijām pārliecināti par emocionālo sasaisti mātei ar bērniem, nolēmām lēmuma pieņemšanu atlikt uz trim mēnešiem,» saka A. Krasnogolovs. Šo mēnešu laikā mātei bija jāapciemo bērni, jāveido ar viņiem kontakts. Marta vidū bāriņtiesai jāpieņem lēmums, ko tā arī darīšot.

«Bērns ir cietis tik smagi, ka nepietiek ar to, ka apmierina viņa minimālās pamatvajadzības, ka ir ledusskapī ēdiens, bet vajag, lai patiešām par viņu rūpējas,» iebilst L. Rieksta-Riekstiņa, VBTAI priekšniece. Viņa norāda - pēdējā gada laikā jau nekas būtiski nebija uzlabojies vecāku dzīvē. Viņa uzskata - Tukuma novada bāriņtiesa lietu skatījusi formāli. «Tēvs esot gājis pie psihologa un tagad zinot bērna vecumposma īpatnības. Taču ja zina to tikai teorētiski...» nosaka inspekcijas priekšniece. Kontaktu veidošanai ar bērniem bija jānotiek pakāpeniski, piemēram, sākumā varēja ļaut bērnus ņemt mājās nedēļas nogalēs.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas