Kopš Otrā pasaules kara Vecpiebalga piedzīvojusi dažādas pārmaiņas — te pagasts likvidēts un veidots ciems, te atkal dibināts no jauna, pievienojot un pārdalot teritorijas ar kaimiņu ciemiem. Tomēr piebaldzēni allaž bijuši lepni par savu pagastu, tāpēc viņiem nav vienalga, kas notiks ar viņu mājām. "Pagājušā gada pēdējā mēneša notikumi liecina, ka tie, kas pieņem likumus, tos groza un interpretē, kā pašiem ienāk prātā," stāsta Vecpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs Aldis Glāzers un mēģina restaurēt notikumu gaitu, kā Rīgā veidoja Vecpiebalgas novadu. Visās kartēs šajā novadā līdz pat pēdējam brīdim bija tikai Vecpiebalgas un Inešu pagasts. Abu pagastu ļaudis gadu gaitā šo domu pieņēmuši, jo jau līdz šim šie pagasti gājuši līdzās rokurokā. Bet kā zibens spēriens no skaidrām debesīm pērn decembra sākumā nāca lēmums, ka Vecpiebalgai pievieno Kaivi, pret ko piebaldzēni vēl skaļi neprotestēja. Taču, kad pagastvecis interneta portālā izlasīja ziņu par Taurenes un Dzērbenes pievienošanu, viņš bija sašutis. Izrādās — pie visa vainīgas Cēsis, kuras pēkšņi mainīja lēmumu veidot novadu kopā ar vēl 11 pagastiem un tie pēkšņi kļuva lieki, tātad pieliekami kādam citam novadam. Piebaldzēni sašutuši, ka novadu kartes zīmētāji Cēsu domes lēmumu respektējuši, bet par Vecpiebalgas novadu lēmuši pret pagasta deputātu un ļaužu gribu. Arī Dzērbenes pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Ķirķelis norāda, ka jauno ziņu pagastā neuzņēma ar sajūsmu, jo nekad iepriekš nebijis skatīts jautājums par iešanu kopā ar Vecpiebalgu. Dzērbeniešu ceļi allaž veduši citā virzienā.
Tiem, kas zīmēja un pagājušā gada decembrī apstiprināja jaunāko novadu kartes versiju, uz papīra viss likās skaidrs un loģisks, bet piebaldzēni nesaprot, kā dzīvot un saimniekot vietā, kur lielas zemnieku saimniecības un ražošanas uzņēmumus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, bet topošā novada kopējais kredītslogs stiepjas pāris miljonos latu un tagad tas būs jāatdod no piecu pagastu kopīgā budžeta. Finanšu ministrijā izrēķināts, ka jaunā novada kopējās kredītsaistības nepārsniedz pieļaujamo apjomu no kopējā novada budžeta, un novads varēs atļauties aizņēmumu atmaksāt. 2010.gadā kopējā atmaksājamā aizņēmuma summa ir 123 tūkstoši latu. Taču A.Glāzers uzskata, ka lielais kopīgais kredītslogs, kur lauvas tiesu veido Dzērbenes pagasta vairāk nekā miljonu latu lielais aizņēmums, kas ņemts, lai pilnībā atjaunotu siltumapgādes sistēmu, nobremzēs visa novada attīstību uz ilgu laiku. Turpretī Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās uzraudzības nodaļā uzskata, ka topošā novada budžetā tomēr var atļauties rast iespēju īstenot to, kas vēl ieplānots.
Aija Praulīte, kas Inešu pamatskolā bērniem vada sporta stundas, stāsta, ka, uzzinājuši jaunumus, vietējie bijuši ļoti pārsteigti. "Nesaprotu, kā izrēķināts, ka novadi ir kaut kas labāks. Kur tam ir ekonomiskais pamatojums? Manuprāt, vēlmei mainīties jānāk no tautas — ja mēs uzskatām, ka mums vajag skolu 10 bērniem, tad mēs esam gatavi to uzturēt. Kā var no malas izlemt, cik lielam jābūt novadam, cik iedzīvotājiem jābūt un kādām iestādēm jādarbojas?" Viņa nesaprot — ja reformas mērķis bija piedāvāt kvalitatīvākus pakalpojumus un uzlabot lauku cilvēku dzīvi, tad apkārtējo pagastu cilvēki šo labumu, veidojot lielu novadu no pieciem pagastiem, tā arī nespēj ieraudzīt. J.Ķirķelis piebilst: "Jūtam, ka steigā zīmētās robežas un arī nevēlēšanās topošajā novadā uzņemties atbildību par pagastu kredītsaistībām neveicina sadarbību un citu pret citu nostādījušas arī pagastu iedzīvotājus.