Veselības ministrija uzsver, ka mērķis nav sodīt ārstu, bet gan ar fonda palīdzību apdrošināt ārstu, medicīnas māsu, vecmāšu, kā arī jaunākā personāla atbildību. Maksimālā kompensācija par neatgriezeniskiem veselības bojājumiem vai pat pacienta nāvi ir noteikta 100 tūkstoši latu. Jaunās veidlapas par kompensācijas pieteikšanu oktobrī būs pieejamas ārstniecības iestādēs.
Vairākus gadus atliktais Ārstniecības riska fonds darbu sāks no 25. oktobra. Fonda darbība nepieciešama, lai pacientiem nebūtu ar pretenzijām jāvēršas tiesā, saka Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrniece Umbraško. Pirmās kompensācijas gan varētu izmaksāt tikai nākamā gada maijā. Umbraško norāda, ka sešu mēnešu termiņš nepieciešams, lai izvērtētu pacientu pieteikumus pēc konkrētiem kritērijiem.
Līdz šim sūdzības izmeklēja Veselības inspekcija, pērn saņemti 1040 iesniegumu, un šis skaits esot līdzīgs ik gadu. Lielākoties pamatotas pretenzijas pret ārstu kļūdām bijušas zobārstniecībā, ginekoloģijā un ķirurģijā. Taču ministrija konstatējusi, ka smagnējā atlīdzības procesa dēļ daudzi savas sūdzības neiesniedz, tādēļ turpmāk to skaits varētu krietni pieaugt. Ilgi gaidītā Ārstniecības riska fonda nepieciešamību no pacientu viedokļa skaidro Pacientu Ombuda vadītāja Liene Šulce-Rēvele.
Fonda izveidi nosaka arī Eiropas Savienības direktīva pārrobežu veselības aprūpē. Ministrija fonda izveides vairāku gadu kavēšanos skaidro ar līdzekļu trūkumu. Kopumā gadā fondam nepieciešami 800 tūkstoši latu no valsts, bet šai gada nogalei jau piešķirti 156 tūkstoši latu.
Veidos Ārstniecības riska fondu
Latvijā plāno izveidot ilgi gaidīto ārstniecības riska fondu. Tajā pacienti varēs pieteikties kompensācijām par nodarīto kaitējumu veselībai ārstu kļūdu dēļ. Līdz šim saņemtās sūdzības liecina, ka augstākais risks ir ginekoloģijas un ķirurģijas profesionāļiem, ziņo Latvijas Radio.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.