"Bēgļu jautājums Eiropas kontekstā ir svarīgs pagrieziena punkts, kas noteiks visas Savienības nākotni un Latvija piedalās tās veidošanā. Tādēļ Valsts prezidents pirmdien un otrdien aicina uz sarunām Saeimā pārstāvētās politiskās partijas," norādīts prezidenta vēstījumā.
16.septembrī notiks kārtējā Nacionālās drošības padomes sēde, kurā kā centrālo diskusijas tēmu Valsts prezidents Raimonds Vējonis izvirzījis bēgļu jautājumu. Līdz ar to Vējonis nav atsaucies aicinājumam par šo jautājumu runāt ārkārtas NDP sēdē.
Vienlaikus Valsts prezidents aicina politiskās partijas rūpīgi izvērtēt lēmumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Politiskajā diskusijā daudz lielāka uzmanība jāvelta ES dalībvalstu solidaritātes jautājumiem. Grūtībās nonākušajām ES dalībvalstīm nepieciešama palīdzība ES līmenī. Atzīstot līdz šim pieļautās kļūdas bēgļu plūsmas mazināšanā, jāapzinās, ka mēs nevaram norobežoties no pašreizējās humānās krīzes, ar ko saskaras daudzi mūsu ES partneri.
Jau vēstīts, ka valdību veidojošo partiju koalīcija šodien nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildus bēgļu uzņemšanu.
Valdošās koalīcijas partijas "agri vai vēlu nonāks pie vienošanās" saistībā ar papildu bēgļu uzņemšanu Latvijā, uzskata Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).
Taujāta, vai viņa Briselē aizstāvētu arī negatīvu pozīciju bēgļu jautājumā, vai arī demisionētu, Straujuma žurnālistiem sacīja: "Nē, tādu pozīciju, ka mēs paliekam izolācijā, es nevaru aizstāvēt." Valdības vadītāja gan piebilda, ka tuvākajā laikā nav plānotas ES valstu un valdību vadītāju sanāksmes par šo jautājumu.
Vienlaikus viņa akcentēja, ka partneri turpinās strādāt pie šī jautājuma, tāpat viņa informēs Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žanu Klodu Junkeru par šodienas koalīcijas sanāksmē izskanējušajām bažām saistībā ar bēgļu uzņemšanu. Tiek strādāts, lai tuvinātu koalīcijas partneru pozīcijas, gan arī tiek strādāts EK. Straujuma pauda cerību, ka koalīcija "agri vai vēlu nonāks pie vienošanās".
Premjere arī uzsvēra, ka pašlaik Latvija ir vienīgā valsts, kas nav piekritusi Junkera piedāvājumam par bēgļu uzņemšanu. "Ir divas valstis, kas grib paplašināt brīvprātības principu," piebilda Straujuma.
Ja mums vajadzēs palīdzību, bet tagad Latvija norobežosies, tad nākotnē "nevarēsim būt kopējā komandā", klāstīja premjerministre.
Straujuma prognozēja, ka pirmdien Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministri vēl nepieņems lēmumu bēgļu jautājumā. Visticamāk, lēmums varētu būt 8.oktobrī, ja nebūs bloķējošā mazākuma. "Es uzskatu, ka Latvija jebkurā gadījumā izpildīs šo lēmumu," pauda premjerministre.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norādīja, ka ZZS neatbalsta papildu bēgļu uzņemšanu un Latvijai vajadzētu pastāvēt uz savu viedokli. Politiķis akcentēja, ka "esam gatavi solidāri strādāt Eiropā" un "būt atbildīgi ES partneri", tomēr Latvijas drošība ir prioritāte.
"Ir jāsaprot skaidri un gaiši, kā nākamie bēgļi, kas jau klauvē pie ES durvīm, tiks sadalīti," teica Brigmanis. Viņš arī piebilda, ka pašlaik nav atbilžu uz visiem jautājumiem.
Nacionālās apvienības (NA) politiķis Edvīns Šnore pauda, ka nacionālā apvienība neatbalsta Junkera priekšlikumu par bēgļu piespiedu izvietošanu ES valstīs. NA uzskata, ka, ņemot vērā situāciju ar migrāciju un migrācijas vēsturi Latvijā, jāatzīst Latvijas īpašais statuss, kas nozīmētu neuzņemt bēgļus.
NA varot pozitīvi skatīties uz šo Junkera piedāvājumu tikai tad, ja Latvijai būs īpašais statuss, kas nozīmētu, ka mūsu valstī bēgļi netiks uzņemti. Runājot par iespējamām konsekvencēm saistībā ar šādu Latvijas pozīciju, Šnore uzsvēra, ka "nav adekvāti un pareizi sasaistīt lietas un dramatizēt situāciju".