Tiesā 29.februārī bija saņemts cietušo pārstāvja Gobzema iesniegums par to, ka viņš šodien un rīt, 3.martā, uz tiesas sēdi nevar ierasties, pārpilnvarojot cietušos aizstāvēt Armandu Smanu. Citi procesa dalībnieki izteicās, ka šāds pārpilnvarojums nav īsti iespējams likuma izpratnē un advokāts pats nodrošina savu klientu pārstāvniecību, advokātam Dmitrijam Skačkovam norādot, ka tā ir savā ziņā necieņa pret tiesu.
Pieteikumu Gobzema vārdā vēlējās iesniegt Smans, tomēr apsūdzēto aizstāvji norādīja, ka šāda kārtība nav iespējama un paredzēta likumā. Prokurori arī pauda viedokli, ka Smanam nav tiesību iesniegt šādu dokumentu.
Tiesa nolēma šodien nepielaist Smanu pārstāvēt cietušos advokāta Gobzema vietā un nepieņēma Gobzema sagatavoto kaitējuma kompensācijas pieteikumu.
Sēdes gaitā viens no cietušo pārstāvjiem gan aizrādīja Skačkovam, ka advokāts jau otro sēdi pēc kārtas nav uzvilcis talāru.
Lietā cietušo pārstāvji turpina pieteikt kaitējuma kompensāciju pieteikumus, piemēram, Smans lūdz pievienot lietas materiāliem kompensācijas pieteikumu - 71 000 eiro par labu viņa pārstāvētajai cietušajai un 300 000 par labu viņas mazgadīgajam bērnam, tāpat cietušo cita cietušo pārstāve lūdz atzīt vienu nepilngadīgo personu - Hermani Raiti Pogu - par cietušo kriminālprocesā. Prokuratūra uzskata, ka šī persona nav to personu lokā, ko var atzīt par cietušo likuma izpratnē, lūdzot tiesu noraidīt šo pieteikumu.
Tiesa nolēma pievienot lietas materiāliem divus nemateriālās kompensācijas pieteikumus, bet noraidīja lūgumu atzīt par cietušo Pogu.
Tiesa vēlējās sākt lietas izskatīšanu pēc būtības, tomēr advokāts Normunds Duļevskis uzsvēra, ka ir nepieciešams nodrošināt godīgu un taisnīgu tiesu, jo Gobzema pārstāvētajiem cietušajiem ir tiesības un viņi vēlēsies iesniegt pieteikumus par kompensācijām, līdz ar to viņiem ir jānodrošina šādas tiesības.
Šodien, salīdzinot ar divām iepriekšējām tiesas sēdēm, uz lietas izskatīšanu ieradās krietni mazāk cietušo, novēroja aģentūra LETA.
Kā ziņots, vakar divi cietušie Zolitūdes traģēdijas krimināllietā tiesā iesniedza kompensācijas pieteikumus 40 miljonu eiro apmērā. Tāpat tiesā gan pagājušajā gadā, gan šogad bija saņemti vēl daudzi pieteikumi par morālās kompensācijas piedziņu lielu summu apmērā, tostarp par 100 000 eiro eiro, viena miljona eiro apmērā, tāpat tiesā saņemti pieteikumi par morālās kompensācijas piedziņu 50 000 eiro apmērā. Tiesa nolēma pievienot kompensācijas pieteikumus lietas materiāliem.
Tāpat tiesa vakar lēma vēl trim personām noteikt cietušo statusu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā. Par cietušajiem tiesa atzina Andi Šteinīti, Valēriju un Viktoriju Burves, par viņu likumīgo pārstāvi atzīstot Imantu Burvi. Tiesa noraidīja lūgumu par cietušajiem atzīt Daigu Grigoni, Renātu Gimazetdinovu, Gaļinu Ļipņicku un Vitāliju Zaharovu.
Tiesa arī noraidīja lūgumu skatīt lietu bez divu apsūdzēto - SIA Maxima Latvija darba aizsardzības speciālistes Innas Šuvajevas un iepriekšējā Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieka Jāņa Baloža - klātbūtnes.
Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ierosināta pēc tam, kad 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Kā ziņots, iepriekš prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro, kas tagad būs palielinājies. Vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti - apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi. Lietas materiāli ir apkopoti 80 sējumos. Patlaban lietā ir pieteikti 144 liecinieki, kā arī piesaistīti desmit eksperti.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma Re&Re būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš. Apsūdzēta ir arī Šuvajeva.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.