Kā aģentūra LETA noskaidroja CVK, instrukcijā noteikts, ka pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs nosaka vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļu skaitu un kandidātu pieteikšanas termiņu, to darot ne vēlāk kā deviņdesmit dienas pirms pašvaldības domes vēlēšanu dienas.
Paziņojumu par kandidātu pieteikšanos izliek attiecīgās pašvaldības domes informācijas sniegšanas vietā, attiecīgās pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē un citos veidos, kas nodrošina informācijas pieejamību amata kandidātiem, piemēram, informatīvajā izdevumā, sociālo mediju kontos un citos veidos, kā tiek izplatīta informācija par vakancēm konkrētajā pašvaldībā.
Noteikts, ka Pašvaldības vēlēšanu komisija izveido vēlēšanu iecirkņu komisiju piecu līdz septiņu locekļu sastāvā ne vēlāk kā sešdesmit dienas pirms vēlēšanu dienas.
Tiesības izvirzīt un pieteikt savus pārstāvjus vēlēšanu iecirkņa komisijā ir reģistrētas politiskās partijas vai to apvienības valdes pilnvarotajai personai, attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas loceklim, ne mazāk kā desmit vēlētāju grupai.
Par vēlēšanu iecirkņa komisijas locekli var pieteikt Latvijas pilsoni, kuram ir vismaz vispārējā vidējā izglītība, kurš vēlēšanās nav pieteikts par deputāta kandidātu vai nav pilnvarotā persona kandidātu saraksta iesniegšanai, kurš nav Eiropas Parlamenta, Saeimas, attiecīgās pašvaldības domes deputāts, kurš nav jebkuras citas vēlēšanu komisijas, tajā skaitā citas vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis, kuram ir pietiekamas profesionālās spējas amata pienākumu veikšanai, kurš spēj realizēt amata tiesības un izpildīt amata pienākumus.
Tāpat kā iepriekšējās vēlēšanās, arī šoreiz noteikts, ka vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklim jāzina latviešu valoda, vienlaikus pirmo reizi ir pateikts, ka latviešu valodas zināšanām jābūt vismaz C1 līmenī.
Kandidāta pieteikumu jāiesniedz attiecīgajai pašvaldības vēlēšanu komisijai. Izsludinot kandidātu pieteikšanos, pašvaldības vēlēšanu komisija ar savu lēmumu var papildināt kandidāta pieteikuma formā norādāmo informāciju. Pašvaldības vēlēšanu komisijai jāpārbauda, vai pieteiktie kandidāti atbilst šajā instrukcijā noteiktajām vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļa amatam noteiktajām prasībām, izvērtē kandidātu atbilstību šim amatam un balso par izvirzītajiem kandidātiem.
Instrukcijā noteikts, ka kandidātus ievēlē ar balsu vairākumu. Ievēlēti būs tie kandidāti, kas saņēmuši visvairāk balsu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja balss. Vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāju un sekretāru ieceļ no ievēlēto vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļu vidus attiecīgā pašvaldības vēlēšanu komisija.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka šovasar gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās ievēlējamo deputātu skaits būs mazāks Rēzeknes, Aizkraukles un Dobeles novadā, paredz CVK lēmums.
Šajos novados iepriekš bija 19 deputātu, bet tagad to skaits samazināts līdz 15.
Vēl 15 deputāti tiks ievēlēti Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Alūksnes novadā, Augšdaugavas novadā, Ādažu novadā, Balvu novadā, Gulbenes novadā, Krāslavas novadā, Kuldīgas novadā, Limbažu novadā, Līvānu novadā, Ludzas novadā, Olaines novadā, Preiļu novadā, Salaspils novadā, Saldus novadā, Saulkrastu novadā, Smiltenes novadā, Valkas novadā un Ventspils novadā.
Savukārt Bauskas novadā, Cēsu novadā, Dienvidkurzemes novadā, Jelgavas novadā, Jēkabpilī novadā, Ķekavas novadā, Madonas novadā, Mārupes novadā, Ropažu novadā, Siguldas novadā, Talsu novadā, Tukuma novadā un Valmieras novadā tiks ievēlēti 19 deputāti.
Gaidāmajās pašvaldības domes vēlēšanās tiks ievēlēta jaunizveidotā Madonas novada dome, kurai ir pievienota Varakļānu pašvaldība. CVK skaidro, ka ievēlējamo deputātu skaits noteikts atbilstoši Fizisko personu reģistra datiem par iedzīvotāju kopskaitu Madonas un Varakļānu novados vēlēšanu izsludināšanas dienā, kas bija 3.janvāris. Jaunizveidotā Madonas novada domē arī turpmāk būs 19 deputātu. Novadam pievienotajā Varakļānu pašvaldībā līdz šim bija 15 deputāti.
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā notiks jūnija sākumā.