Vācija savu darba tirgu atvēra 2011.gada maijā. Vēstnieks sacīja, ka nav apstiprinājušās bažas par to, ka aizbraukšanas ziņā Vācija kļūs par tikpat populāru galamērķi darba meklētājiem no Latvijas kā Lielbritānija.
"Dabiski, ka Vācija ir vēl viena iespēja cilvēkiem, kuriem Latvijā vai nu nav darba, vai arī viņi ir neapmierināti ar tiem darba apstākļiem, kādi šeit ir. Tomēr te ir jāatceras viena lieta – vāciešiem vajag kvalificētu darbaspēku, tāpēc tam ir vairākas prasības," norādīja vēstnieks.
Viņš secināja, ka ne viss darbaspēks, kas derētu Vācijas darba tirgum, ir kvalificēts. Vāciešiem esot nepieciešami inženieri, taču rodas jautājums – vai Latvijas bezdarbnieki visi ir inženieri.
"Lielākā daļa no viņiem nebūt nav inženieri, bet gan palīgstrādnieki celtniecībā un citos darbos, pēc kuriem nav pieprasījuma Vācijas darba tirgū. Uz šādām vietām stāv rindā tādi paši strādnieki no citām valstīm – rumāņi, bulgāri, poļi," pastāstīja vēstnieks.
Runājot par galvenajām problēmām, ar kurām latvieši saskaras Vācijā, Kļava pavēstīja, ka vēstniecībai ir jāpalīdz cilvēkiem, kas atbraukuši uz Vāciju, nav spējuši iekārtoties darbā un viņiem vairs nav līdzekļu, par ko aizbraukt mājās.
"Tāpat ir dažādi dokumentu nozaudēšanas gadījumi, kā arī strīdus situācijas. Tiesa, šādos gadījumos mēs sakām, lai cilvēki vēršas tiesā, piemēram, ja viņi ir strādājuši, bet nav izmaksātas algas, vai arī strādājuši nelegāli – bez darba līgumiem. Tad, protams, ir grūtāk. Tāpat mums jāpalīdz gadījumos, ja cilvēkiem ir jākārto tā sauktās atgriešanās apliecības, gadījumos, ja ir nozaudēti ceļošanas dokumenti," klāstīja vēstnieks un piebilda, ka ir arī priecīgi notikumi – cilvēki precas un reģistrē bērnus.