Vēsturnieks: Konstantīns Čakste nav jāizmanto savu personisko pozīciju stiprināšanai publiskajā telpā

Jānim Čakstam ir piemineklis Jelgavā. Skaists. To viņš ir pelnījis un tieši Jelgavā, kur viņa nozīmīgākā darbība notika - pirms WWI. Kā sabiedrisks darbinieks. Bet kā prezidents neko nozīmīgu nav paveicis. Un nevarēja, jp Satversme neko nopietnu preziddentam darīt neparedz, tikai reprezentēt valsti. Tāpēc vēl vienu pieminekli - Rīgā - nevajag. Lai nav kā ļeņinam - katrā pilsētā. Konstantīns Čaksts bija viņa dēls. Advokāts. Sabiedriskā darbā iesaistīts g.k. tēva uzvārda dēļ. Viņa vārdu maz kāds zina, noppelnus vēl mazāk. Tāpēc ar pieminekli negāja un neies. Pieminekli vajag celt visai LCP vai visai pretošanās kustībai kopumā, bet to nevar steigā pirms vēlēšanām darīt. Lai gan - labs darbiņš, kas paarīts.

Varbūt. Tikai šoreiz runa ir par ČAKSTI. Turklāt Konstantīnu, nevis Jāni.

Ieviņ, tu laikam nezini cik var nopelnīt ar draugu būšanu.

Tiražēt tiražē (lai gan tas pie mums laikam nācis modē), un skaidrot vajag arī tad, ja pieminekli uzcels, tikai es nesaprotu to ekspertu vēlmi uzreiz meklēt sazvērestības. Jebkurā gadījumā no pieminekļa cilvēkam, kuru, spriežot pēc komentāriem un ne tikai šeit, neviens nezina, tādu trādirīdi, kā 16. martā nekādi neiztaisīsi. Bet pieminēt viņu tiešām ir vērts.

Nevajadzēs nekādus 100 gadus. Jau pēc pieciem- desmit gadiem neatcerēsies ne šos politiķus, ne sponsorus.

Es slavēju vienmēr politiķus par labiem darbiem,kaut dažreiz viņi nav no manas atbalstītās partijas.Es jūtu,ka viņi to sajūt un strādā vēl ar lielāku aizrautību un efektivitāti.Ne tikai politiķi,bet visi līdzcilvēki ir jāpaslavē, skolnieks jāpaslavē,ka viņš ir aizkāpis uz skolu un grāmatas līdzi panēmis,tas jau sasniegums jauna sākumam.

100% piekrītu,ka arī topošie politiki ir jāiedrošina,jāslavē par to,ka viņi uzņemas misiju ar savu prātu aktivitāti palīdzēt cilvēkiem veidot skaistāku,gudrāku dzīvi un nodarbi.

Tas ir jāsaprot, ka, ja nesāksim politiķus slavēt vēl pirms viņi ir jebko paveikuši, tad labu politiķu nebūs? Manuprāt tieši otrādi: kamēr neatzīsim, ka politiķi ar retiem izņēmumiem (kurus vienalga neņem pierē) ir labākajā gadījumā slinki un stulbi....

Interesanti, kurš man mīnusu pielika? Tas, kas nezina, ka Čakam piemineklis jau ir uzcelts? Vai tas, kas nezina, ka Čaks nebija Konstantīna Čakstes pseidonīms?

Izlasi, durik, rakstu, ieskaitot uzvārdus!

Atgādinājumi jaunatnei nekaitētu, jo kā tu, cilvēks, iemācīsies domāt un analizēt, ja nezini faktus. Tiesa piemineklim, lai tas ko atgādinātu vai motivētu meklēt informāciju, ir jābūt grandiozam....

Kalpot okupantu armijā nav nekāds gods. Un vēl lielāks negods ir tagad iztaisīties par cīnītāju par Latvijas brīvību!

Vai visiem, kuri gribēja ko labu izdarīt, bet nesanāc, tagda jātaisa piemineklis?

Arī leģionāri šāva karā nežēlīgi un viņu priekšā krita krievu karejvi,kuriem ierakumos arī savējie stāvēja un šāva,ja negāji uz priekšu.Vai ar to šodien jau post modernisma laikmetā var lepoties.Protams kritušie šajā netaisnīgajā-impēriskajā karā no abām pusēm ir upuri,kuri ir mūžīgi jāgodina un jāatceras.Kareivi pildīja šausmīgāko politiķu vadītāju pavēles,karejvju dzīvības netika žēlotas ne vienā pusē.

Vienā maisā nekad,bet sabiedrībai jāvienojas,kas ir mūsu nacionālais lepnums,kuri ir mūsu visu nacionālie varoni. Latvijas cilvēkiem savā ideoloģija jau jābūt postmodernisma laikmetā un jāizbeidz lepoties,ekspoloatēt jau aizejošās impēriskās domāšanas ideoloģiju,kuru varoņi cieši saistīti ar asiņainiem darbiem Staļins,Ivans Bargais,asiņainu,netaisnīgu karu uzvaras utt.

Kāpēc nedrīkstētu godināt leģionārus? Ja cilvēks izprot vēsturi un zina, kāpēc latviešu puiši spoži izcīnīja 16. marta kauju, ja zina, ka daudzi no viņiem nolika savas galvas Latvijas mežos, jo cīnījās pret PSRS karaspēku vēl pēc kara, ko ne ar kādu piepūli vairs nevar "pierakstīt" vēlmei, lai uzvar Hitlera armija, tad es nesaprotu, kāpēc nedrīkstētu pieminēt? Bet par visu kara upuru godināšanu tādā aspektā, kā Jūs to iesakāt, es varu tikai piekrist. Tas ir ļoti skumji un sāpīgi - dažu apdauzītu onkuļu dēļ zaudēt tik daudz dēlu, tēvu, vīru un brāļu. Bet ļīdz šādam viedoklim vēl tālu. *

Nevar LCP vienā maisā ar leģionāriem bāzt.

Sabiedrībai ir daudz vairāk jārunā,kas ir mūsu nacionālai lepnums,kas ir mūsu varoni.Varoni ir cilvēki,kas pretojas kādam režīmam un panāk kādu labu rezultātu.Īstenībā,ja mēs apspriestos Latvijā ir daudz tādu cilvēku,kas pašaizliedzīgi pretojušies un panākuši jūtamus uzlabojumus mūsu dzīvei.Ar 2.pasaules kara tēmu,kur Latvijas cilvēki arī pat pretējās frontēs bija iesaistīti,NEVAJADZĒTU lepoties un svinēt Uzvaras svētkus,vai leģionāru atceri pie Brīvības pieminekļa.Jāatceras,godā jātur visus kara upurus un atceres dienās aizlūgt,nozēlot,prasīt piedošanas upuriem,nekādas dzeršanas,dejas,koncerti,medaļu spožumi.Krievijas gudrā tauta arī sāk novērsties no Uzvaras svētkiem,kā nacionālā lepnuma un tautu saliedēšanai.