Kā ziņots, šonedēļ Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti noraidīja priekšlikumu dot iespēju ārvalstu studentiem valsts augstskolās studēt arī krievu valodā.
"Es nesaskatu būtiskus draudus latviešu valodai, ja valsts dibinātās augstskolās atsevišķas studiju programmas tiktu realizētas arī krievu valodā," saka Vētra.
Runājot par ekonomiskajiem aspektiem, viņš uzskata, ka nekāda īpaša ekonomiskā efekta nebūtu, jo to parāda privātās augstskolas, kas visus gadus varēja mācīt krievu valodā. "Kur tad ir tie ārzemju studenti no daudzajām valstīm, kas atrodas no mums austrumos un dienvidaustrumos? Tie ir tikai daži simti studentu no daudzajiem tūkstošiem studentu, kas mācās privātajās augstskolās. Tas norāda uz to, ka tiem, kuri vēlētos mācīties krievu valodā, studiju programmu piedāvājums Latvijā nav atraktīvs. Es domāju, ka tam ir dažādi faktori, ne tikai tas, ka studiju saturs vai kvalitāte būtu slikta. To naudu, ko mēs prasām par studijām, daudziem nav "pa kabatai", jo arī dzīvošanai nepieciešami līdzekļi. Tie, kas ir trūcīgi, nevar atbraukt, bet tie, kuri ir bagāti, pārlido pāri Latvijai un studē Francijas, Anglijas, Šveices un citās augstskolās," uzskata Vētra.
Viņš domā, ka būtiska ekonomiskā ieguvuma nebūs no tā, ka atļautu mācīties krievu valodā. "Tas vairāk ir principa jautājums. Manuprāt, augstākajai izglītībai ar valodu regulēšanu nevajadzētu nodarboties," spriež AIP priekšsēdētājs.
Viņš stāsta, ka AIP nav viennozīmīga viedokļa, jo to veido dažādu institūciju pārstāvji. Tajās reizēs, kad lemts par šiem jautājumiem, balsis sadalījušās uz pusēm.