Pēc tikšanās finanšu ministre aģentūrai LETA stāstīja, ka puses vienojušās šā gada jūlija sākumā izsludināt jaunu VID vadītāja amata konkursu, savukārt Valsts kanceleja izvēlēsies jaunu personāla atlases kompāniju. Iepriekšējos divos VID vadītāja amata konkursos tika izmantoti kompānijas Eiropersonāls pakalpojumi.
Tāpat puses vienojās nedaudz mainīt VID vadītāja amata konkursa komisijas sastāvu, lai lēmuma pieņemšanas procesā tiktu iesaistītas pēc iespējas vairāk institūcijas.
Par konkrētu komisijas sastāvu vēl tiks lemts, taču finanšu ministre atklāja, ka VID vadītāja amata konkursa komisijā piekritušas līdzdarboties Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama un Ārvalstu investoru padomes Latvijā vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Tāpat drīzumā plānots Ministru kabinetā iesniegt rīkojuma projektu ar aktualizētu personu sarakstu, kas var tikt izraudzītas atsevišķu amata konkursu komisijas sastāvā.
Reizniece-Ozola atzina, ka jaunajā VID vadītāja amata konkursā būs nepieciešama plašāka tiesībsargājošo iestāžu iesaiste, lai nebūtu kā līdz šim, ka pastiprināti tika vērtētas kandidāta profesionālās prasmes. Viņas ieskatā, drošības iestāžu uzdevums būs izvērtēt izraudzītā VID vadītāja amata kandidāta reputāciju konkursa noslēguma posmā, nevis visa konkursa laikā.
Vaicāta, vai plānotas izmaiņas VID vadītāja amata konkursa neatkarīgo novērotāju sastāvā, ministre sacīja, ka viņa labprāt starp novērotājiem atkārtoti redzētu uzņēmēju organizāciju pārstāvjus.
Savukārt Citskovskis, informējot par turpmāko VID vadītāja amata konkursa rīkošanas gaitu, norādīja, ka pēc tam, kad tiks pieņemts lēmums par konkursa rīkošanu, finanšu ministre noteiks komisijas sastāvu, savukārt Valsts kanceleja publicēs amata konkursa sludinājumu. Tāpat Valsts kanceleja konkursa gaitā strādās kopā ar personāla atlases kompāniju.
Citskovskis atzina, ka vēl nav zināms, kuru personāla atlases kompāniju piesaistīt, bet Valsts kanceleja drīzumā izvērtēs, ar kuru kompāniju sadarboties.
Jau ziņots, ka iepriekš par VID vadītāja amata konkursa uzvarētāju pasludinātais Māris Skujiņš atsauca savu pieteikumu.
"Melu kampaņas organizatori un tās tiražētāji medijos ir uzvarējuši. Nācu ar izsvērtiem piedāvājumiem un skaidru vīziju par VID attīstību. Priecājos, ka tie tika atzinīgi novērtēti gan atlases komisijā, gan sarunā ar ministri, gan sarunās ar nozaru organizāciju pārstāvjiem, gan frakcijās. Šodien informēju Drošības policiju par melu kampaņas indikācijām, kas bija manā rīcībā. Pēdējās dienas ir spilgts apliecinājums politiskās kultūras purvam visnožēlojamākajā veidā. Šī epizode ir zaudēta, bet ilgtermiņā būsim uzvarētāji. Par savu lēmumu informēju ministri un Valsts kancelejas direktoru. Atvainojos savai ģimenei par pēdējo dienu elli," teikts Skujiņa paziņojumā.
Pirms oficiāla lēmuma pieņemšanas bija paredzēts sagaidīt Valsts kancelejas (VK) rosinātās atkārtotās pārbaudes rezultātus par Skujiņa iespējamo saistību ar skandālos iepīto uzņēmēju Māri Martinsonu.
Skujiņa iespējamo saistību ar Martinsonu, kurš bija aizturēts Latvijas Bankas prezidenta Ilmāram Rimšēviča krimināllietā, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma apliecināja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Viņš nolēma vērsties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, kā arī Drošības policijā, lai šos apstākļus vēlreiz pārbaudītu.
Laikraksts Diena vēstīja, ka Skujiņš bijis finanšu direktors koģenerācijas projektu attīstītājā Energo Capital. Kā galvenie Energo Capital attīstīto koģenerācijas projektu investori, bijuši Martinsons un bijušais Parex bankas līdzīpašnieks Viktors Krasovickis.
Skujiņš Energo Capital amatu ieņēmis no 2012. gada februāra līdz oktobrim. Pie saviem sasniegumiem šajā amatā viņš min sarunas ar dažādām bankām un kredītiestādēm par kopumā 34 miljonu eiro kredītiem celtniecības darbiem, aprīkojuma iegādei un apgrozāmo līdzekļu iegūšanai Energo Capital investīcijām biomasas koģenerācijas elektrostaciju attīstībā. Skujiņš uzņēmumā arī vadījis juridisko, vides un biznesa izpēti, lai iegūtu banku aizdevumus. Tagad Energo Capital izgājis maksātnespējas procesu un palicis valstij parādā 135 495 eiro nenomaksātos nodokļos, ziņoja Diena.
Jautājums par Skujiņa darbu Energo Capital esot izskanējis VID vadītāja pretendentu atlases gaitā, bet viss, ko viņš varējis paskaidrot, ka atbildējis tikai par kredītu piesaisti no bankām un ar Martinsonu nav ne ticies, ne komunicējis. "Es nezināju to, kas man nebija jāzina, es nepārvaldīju finanšu plūsmas, ar to nodarbojās citi cilvēki. Finanšu direktora amats bija amata nosaukums, par kuru vienojāmies, ka tas "smuki skan"," norādījis Skujiņš.
Savukārt laikraksts Neatkarīgā ziņo, ka Skujiņš 2012.gadā ir bijis SIA Natural Resources valdes loceklis, īpašnieks un pat likvidators, bet šī uzņēmuma līdzīpašnieks savulaik bijis Martinsons.
Raimonds