Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2022.gadā augusi par 8%, sasniedzot 1375 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 6,2%, sasniedzot 1373 eiro.
Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pagājušajā gadā bija 1339 eiro, kas ir pieaugums par 5,6% salīdzinājumā ar 2021.gadu.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pagājušajā gadā palielinājusies par 6,6% - no 8,54 līdz 9,1 eiro.
Savukārt vidējā neto darba samaksa pagājušajā gadā Latvijā bija 1006 eiro jeb 73,3% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 7,1%.
Tajā pašā laikā, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, neto darba samaksa pagājušajā gadā samazinājās par 8,7%, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas straujo krišanos.
Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2022.gadā bija 1081 eiro, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu, ir pieaugums par 8,8%. Savukārt darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) bija 806 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,9%.
Statistikas pārvaldē norāda, ka vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas - gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Darba samaksas fonds 2022.gadā salīdzinājumā ar 2021.gadu Latvijā pieauga par 11,5% jeb 1,25 miljardiem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, palielinājās par 26 500 jeb 3,7%.
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga ūdens apgādes, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē - par 13,1%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - par 11,8%, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un transporta un uzglabāšanas nozarē - par 11%. Mazākais pieaugums bija veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 2,5%, citu pakalpojumu nozarē - par 4,9% un būvniecībā - par 5,2%.
2022.gadā vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu, tāpat kā gadu iepriekš, lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, enerģētikas, veselības un sociālās aprūpes, valsts pārvaldes, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē.
Mazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - 889 eiro.
Lielākā mēneša vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu 2022.gadā bija Rīgā - 1535 eiro, savukārt mazāka tā bija Latgalē - 961 eiro, kas ir par 37% mazāk nekā galvaspilsētā.
Gada laikā visstraujāk vidējā bruto darba samaksa pieauga Pierīgā - par 9,1%, kamēr lēnākais kāpums bija Zemgalē - par 6%.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2022.gada ceturtajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 1443 eiro, kas ir pieaugums par 8% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu.
2022.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada ceturto ceturksni, vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieauga par 9,3%, sabiedriskajā sektorā - par 4,9%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,1%.
Savukārt salīdzinājumā ar 2022.gada trešo ceturksni, bruto darba samaksa Latvijā pieauga par 4,2%, tostarp sabiedriskajā sektorā - par 5,5%, privātajā - par 3,6%, bet vispārējās valdības sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 5,9%.
Neto darba samaksa pērn ceturtajā ceturksnī Latvijā bija 1055 eiro, kas salīdzinājumā ar 2021.gada ceturto ceturksni ir pieaugums par 7,9%. Savukārt salīdzinājumā ar 2022.gada trešo ceturksni neto darba samaksa palielinājusies par 4%.
Statistikas pārvaldē arī informē, ka bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2022.gadā bija 9,1 eiro, un gada laikā tā pieauga par 6,6%.
Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 10,7 līdz 11,46 eiro jeb par 7,1%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums - attiecīgi par 11,7% un 4,4% gada laikā.