Ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, rosinot noteikt, ka dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums nodrošināt būvnormatīva par ēku iekšējo ūdensvadu noteikto karstā ūdens temperatūras režīmu un temperatūras kontroles pasākumus. Karstā ūdens temperatūrai izdales vietā (tai skaitā katrā dzīvoklī) ir jābūt ne zemākai par 55̊C.
Lai nepieļautu dzīvojamās mājas īpašnieku un citu mājā dzīvojošo personu inficēšanos ar legionelozi, dzīvojamās mājas pārvaldītājam regulāri būtu jāveic ēkas iekšējo ūdensvadu un siltummezglu apsekošana un novērtēšana, kā arī riska faktoru novēršana.
Savukārt, konstatējot dzīvojamās mājas ūdensapgādes sistēmā infekcijas izraisītāju klātbūtni, ēkas pārvaldītājam būtu pienākums nekavējoties brīdināt mājas īpašniekus un citus tās iedzīvotājus, sniedzot informāciju par attiecīgo slimību un ieteikumus tās profilaksei, kā arī informēt par pasākumiem, kas tiks veikti, lai novērstu iedzīvotāju inficēšanās risku.
“Normatīvo aktu pārskatīšana, precizējot apsaimniekotāju atbildību un rīcību, novēršot iespējamas inficēšanas gadījumus, ir risinājums, ko sadarbībā ar Ekonomikas ministriju virzīsim apstiprināšanai Ministru kabinetā. Tāpat esmu uzdevusi Slimību profilakses un kontroles centram pārskatīt iekšējās procedūras, lai ēku apsaimniekotāju un iedzīvotāju informēšana un brīdināšana notiktu iespējami operatīvākajā veidā,” norādījusi veselības ministre Anda Čakša.
Jau ziņots, ka šogad konstatēti vairāki legionelozes saslimšanas gadījumi, vairums no tiem Rīgā , tāpat Aizkrauklē ūdensvadā atrastas leģionāru slimību izraisošās baktērijas.
Šī baktērija var izraisīt saslimšanu ar legionelozi - relatīvi retu infekcijas slimību, kura bieži norit kā pneimonija (plaušu karsonis). Lai izvairītos no iespējamas inficēšanās dzīves vietā, karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos. Tāpat jāseko tam, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem +20̊ grādiem, bet karstā – virs +50 grādiem (aptuveni vienas minūtes laikā ūdeni notecinot būtu jātek šādam ūdenim).
Svarīgi ir regulāri veikt dušu galviņu tīrīšanu no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī dezinficēt, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot verdošā ūdenī. Tāpat vismaz reizi nedēļā dažas minūtes būtu jātecina ūdens krānos un dušās, kas tiek reti izmantoti. Tas jādara arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošas prombūtnes.