"Izmaiņas būs, ja mēs vienosimies ar pašvaldībām, ka naudai pēc gada, diviem vajadzētu sekot līdz skolai, ne tikai līdz pašvaldībai. Skola būtu gala saņēmējs. Tā nauda aptvertu visus izdevumus - ne tikai skolotāju algas, kā tagad, bet arī izdevumus uzturēšanai. Visa nauda skolai nonāktu galvojuma formā, sekojot bērnam," klāstīja Ķīlis.
Viņš atzina - bērnu skaitam samazinoties, arī naudas skolai būs mazāk. "Ja tā ir demogrāfiska situācija, mēs esam apzinājuši to skaitu skolu, kuras nevarēs bērnu skaita dēļ iztikt pie tādas sistēmas - tām mēs veidosim saskaņā ar VARAM [Vides un reģionālās attīstības ministriju] un Labklājības ministriju speciālu starpnozaru programmu mazajām skolām. Tādas ir 70 skolas," teica Ķīlis.
Lai šīs skolas nebūtu jāslēdz, tajās varētu tikt apvienotas vairākas funkcijas - arī bibliotēka, kultūras iestāde, sociālo pakalpojumu sniegšanas vieta. "Tā var arī būt filiāle citai skolai, mācību punkts, kur skolotāji piebraukā, bet nav atsevišķas vienības. Ir vairāki varianti, taču finansējums nāktu ne tikai no IZM, bet arī no VARAM un Labklājības ministrijas," skaidroja ministrs.
Jau vēstīts, ka kritiku pašreizējam izglītības finansēšanas modelim "nauda seko skolēnam" paudusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, kas uzskata, ka šis modelis nav sevi attaisnojis - tā vietā, lai veicinātu izglītības kvalitātes paaugstināšanos skolās, tas palielina nevienlīdzību starp laukiem un pilsētām.
Saskaņā ar finansēšanas principu "nauda seko skolēnam", pie kā ministrija sāka darbu 2008.gadā, mērķdotācija pašvaldībām pedagogu darba samaksai ir tieši atbilstīga skolēnu skaitam konkrētajā administratīvajā teritorijā. Aprēķinot mērķdotācijas pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai, tiek ņemts vērā skolēnu skaits izglītības pakāpē attiecīgajā teritorijā un izglītības iestādē īstenotās mācību programmas.