Latvijas gadījumā afrikāņu cīnītāja Desmonda Tutu vārdos investīciju baņķieris Ģirts Rungainis aicina tikai aizstāt vārdu Bībele ar «brīvā tirgus ekonomika», un viss nostāsies savās vietās.
Ir beigusies Nacionālo resursu institūta rīkotā starptautiskā konference, kas tika veltīta procesam, kas turpinās un tuvojas noslēguma fāzei, - tā ir privatizācija un Latvijas uzņēmumu nonākšana ārvalstu īpašnieku rokās.
Šis process mums jau ir tik pierasts, ka vairs nesatrauc. Partiju programmās privatizācija ir pašsaprotama lieta. Rindas kārtībā LMT, Lattelekom, Citadele banka. Par Latvenergo it kā sirds sāpētu, Latvijas mežus pārdot it kā negribam. Tomēr ideoloģija, kurai naivi un vientiesīgi esam kalpojuši pēdējos divdesmit gadus, saka - ir jāprivatizē.
Un te mums ir Norvēģijas piemērs. 2007. gadā valsts īpašumā esošie uzņēmumi Norvēģijā ir strādājuši par 50% efektīvāk nekā biržā kotētie privātie uzņēmumi. Bet valsts uzņēmumu Norvēģijā ir daudz, un tie darbojas visā pasaulē - arī ārpus Norvēģijas. Mēs visi zinām Statoil, kas ir 100% valsts uzņēmums, valsts uzņēmumi ir Norsk Hydro, Telenor un Statkraft. Norvēģijas valstij pieder 34% DnB Nord, daļa SAS un daudzu citu uzņēmumu akcijas. Valsts īpašuma departaments Norvēģijas Tirdzniecības un rūpniecības ministrijā pārzina valsts uzņēmumus, kuru portfolio kopējā vērtība ir 40-50 miljardi eiro. Norvēģijas valsts to netaisās privatizēt, bet Mortens Kallevigs, norvēģu valsts uzņēmumu pārvaldes guru, to neiesaka arī Latvijai, īpaši tagad, kad katrs savās mājās glābj, ko var.
Krīze nav beigusies, priekšā ir vēl viena finanšu krīze, ir pārliecināts ekonomists Ēriks Reinerts, grāmatas Kāpēc bagātās valstis kļūst bagātas, bet nabadzīgās… tā arī paliek nabadzīgas? autors. Ja ārvalstu investoram, kuram pieder rūpnīca savās mājās un rūpnīca Latvijā, vienu nāksies slēgt, nešaubieties - viņš slēgs rūpnīcu Latvijā, nevis pie sevis, atgādina Ē. Reinerts. Neapēdiet savu sēklas naudu, jums vēl ir palikuši vērtīgi uzņēmumi, izdomājiet, ko ar tiem darīt, attīstiet tos, ja jūs tos pārdosiet, jums nebūs vairs nekā. Ir dīvaini šos vārdus dzirdēt no norvēģa puses, jo mūsu valsts vadītāji mums joprojām stāsta pilnīgi citas lietas, dodoties taisnā ceļā uz turieni - uz pēdējo Latvijas privatizāciju.
Tikai pašas veiksmīgākās valstis pasaulē pašlaik ir citas. Tās, kur kopā strādā valsts un privātais kapitāls, bet stipra valsts atbalsta savus uzņēmējus.