Kopš pērnā gada nogales PV priekpilnā paziņojuma, ka elektrovilcienu iepirkuma otrajai kārtai kvalificējas pieci pretendenti, optimistiski izteikumi par to, kad redzēsim jaunu ritošo sastāvu, palikuši aizvien retāki. Pastāvošo kapa klusumu iepirkuma progresā ik pa brīdim nomaina iesaistīto pušu izteikumi, ka pie vainas procesa nobremzēšanā ir ES statistikas prasības, kas līdz 200 miljoniem eiro vērto Pasažieru vilcienu pirkumu paģēr ieskaitīt valsts budžeta izdevumos.
Vairāki Dienas Biznesa avoti gan pieļauj, ka projekts varētu būt iestrēdzis arī tādēļ, ka ZZS, iespējams, ir vēlme esošo valdi nomainīt un uzsākt iepirkumu no nulles, lai varētu būt tajā klāt kopš paša sākuma. Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) neatrada laiku, lai komentētu izveidojušos situāciju ar elektrovilcienu iepirkumu.
Finanšu ministrija ļoti rūpīgi raugās uz to, vai un kā konkrēts projekts ietekmēs gan gadskārtējo, gan vidēja termiņa valsts budžetu, norāda ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktora vietnieks Gints Trupovnieks. Ministrija secinājusi, ka apmērām 160 miljonu eiro vērtajam projektam būs būtiska ietekme vidējā termiņā uz 2018. un 2019. gada budžetu. Pasažieru vilciena naudas plūsma gan tiešā veidā valsts budžeta likumā neparādoties, taču ES metodoloģija min kritērijus, pēc kuriem valsts uzņēmuma izdevumi un ienākumi jāattiecina uz valsts budžetu. Proti, ir runa par būtiskām subsīdijām no valsts budžeta, un uzņēmuma gadījumā šis slieksnis tiek pārkāpts. Finanšu ministrija nenoliedz jaunu vilcienu iegādes nepieciešamību tautsaimniecībai un iedzīvotājiem, taču norāda, ka jāņem vērā arī pirkuma ietekme uz budžetu. Tādēļ tā piedāvājusi savu redzējumu, un bumba šobrīd esot Satiksmes ministrijas un Pasažieru vilciena pusē.
Viens risinājums ir runāt ar Latvijas un ES statistiķiem, lai PV tiktu izslēgts no to uzņēmumu saraksta, kuru izdevumi un ienākumi tiek saistīti ar valsts budžetu. Otrs variants – sadalīt vilcienu piegādes laikā, jo, tiklīdz tie tiek iegādāti, tā summas parādās uzņēmuma izdevumu ailē. Protams, valdība var lemt citādi, atzīmē Trupovnieks. Taču Finanšu ministrijas ieskatā, nebūtu solidāri dot zaļo gaismu iepirkumam ar lielu ietekmi uz budžeta deficītu, pirms izskatītas pārējo ministriju jaunās politikas iniciatīvas. Dienas Biznesam gan neizdevās no ministrijas pārstāvja izvilināt, kuram – PV, Satiksmes, Finanšu ministrijai – jau pērn septembrī, iepirkumu uzsākot, būtu vajadzējis zināt, ka tik vērienīgu izdevumu dēļ jārēķinās ar to, ka tie tiks attiecināti uz valsts budžetu.
Dienas Biznesa avotu teiktais attiecībā uz aizdomīgo klusumu vilcienu iepirkumā svārstās no pārliecības, ka statistikas jautājums ir atrisināms, un Augulim padomā kaut kas cits, līdz apgalvojumiem, ka tiek meklētas utis iepirkuma dokumentācijā, lai varētu atlaist tagadējo valdi, vietā ieliekot savus cilvēkus. Tādējādi ZZS pavērtos iespēja mēģināt ietekmēt konkursa rezultātus jau no paša sākuma, tagadējo konkursu kārtējo reizi pārtraucot. Kāds transporta jomas eksperts norādīja arī uz to, ka šobrīd saistībā ar vienu no iepriekš organizētajiem neveiksmīgajiem iepirkumiem tiek tiesāts arī Nils Freivalds, kurš PV vadībā nonāca Auguļa pirmās ministrēšanas laikā. Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai pie kriminālatbildības saukti četri uzņēmuma bijušie valdes locekļi, kuru prettiesisko darbību rezultātā, noslēdzot augsta riska darījumu ar spāņu ražotāju CAF, valstij saistībā ar nerealizēto projektu nodarīts mantisks zaudējums par 1,48 miljoniem eiro, vēstīja LETA.
Viss raksts lasāms pirmdienas, 6. jūnija, laikrakstā Diena!