Dienas aptaujātie eksperti par šādu iespēju ir skeptiski, norādot uz lielu investīciju projektu trūkumu. Turklāt pensiju fondu galvenais uzdevums atšķirībā no citiem finanšu instrumentiem ir nevis veicināt attīstību, bet gan nodrošināt vecumdienas nākotnes pensionāriem.Ekonomikas zinātņu doktors un pensiju eksperts Edgars Voļskis iniciatīvu pensiju naudu ieguldīt ražošanā dēvē par politisku populismu. "Latvijā nav tik daudz inovatīvu, lielu ražojošo uzņēmumu, kuros šo naudu varētu ieguldīt. Turklāt investīcijām ir jābūt ilgtermiņa - 10 līdz 30 gadu - un to ienesīgumam vismaz divas reizes jāpārsniedz gada vidējā inflācija." Eksperts uzskata, ka šādu investīciju projektu Latvijā nav pietiekami daudz, lai varētu runāt par lielu naudas summu ieguldīšanu ražošanā. "Pensiju naudu varētu ieguldīt lielos infrastruktūras vai elektroenerģijas projektos," norāda Voļskis.Idejas autors, Latvijas attīstībai valdes loceklis Juris Pūce uzsver, ka, viņaprāt, šādu investīciju projektu ir gana, jo ne visi uzņēmēji var saņemt aizdevumu bankā. "Kapitāla nepietiekamība ir liela problēma mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Saņemt divu miljonu eiro kredītu uz pieciem gadiem rūpniecības celtniecībai ir teju neiespējami. Tas būtu iespējams, piesaistot pensiju fondu līdzekļus, caur valsts izveidotu finanšu attīstības institūciju."Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena trešdien, 22.janvārī!
Vilinoši, bet grūti īstenojami
2013.gada beigās Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi valsts fondēto pensiju otrajā līmenī bija 1,7 miljardi eiro. No tiem 48,3% tiek ieguldīti Latvijā, pērkot obligācijas un vērtspapīrus. Tuvojoties vēlēšanām, politiķi, konkrēti Einara Repšes vadītā partija Latvijas attīstībai, nākusi klājā ar konceptuālu ideju - otrā pensiju līmeņa līdzekļus ieguldīt ne tik daudz vērtspapīros, kā ražošanas atttīstībā Latvijā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.