Dažiem vīndariem vīna darīšana ir kļuvusi par pamatbiznesu, tomēr viņi atzīst, ka sākotnēji lēstie apjomi, ka mazam vīndarim vajadzētu saražot tonnu vīna gadā vai 15 tonnas drusku lielākam vīndarim, rāda, ka ne viens, ne otrs modelis autonomi pastāvēt nespēj, pirmdien lasāms laikrakstā Dienas Bizness.
Ražotāji lēš, ka no kopējā pārdotā alkohola apjoma Latvijā tie būs ne vairāk kā procentu simtdaļas, tirgū tiek piedāvāta atzīstama dažādība – vīni, tostarp arī dzirkstošie vīni, sidri, degvīni, ābolu brendijs. Tūrisma pakalpojumu izstādē Balttour kāds apmeklētājs smējis, ka Latvija jau pielīdzināma vīna zemei Francijai. Līdz tai gan, protams, vēl ir tālu, tomēr pamazām atsijājas labākie, veidojas un stabilizējas piedāvājums, un ir redzams, ka mājas vīna ražošana piepilda tiem atvēlēto nišu un ar savu unikālo sortimenta mainību un elastību bagātina Latvijas ražojumu klāstu.
Par mājas vīna darīšanas specifiku stāsta Varis Baņģieris, Vējkalnietis vīndaris: "Mūsu vīndarītava oficiāli skaitās ražotne, tomēr te nav augsti mehanizēta rūpnīca, visa pamatā ir roku darbs. Veidojam atšķirīgas, nelielas vīnu partijas, un darbu atvieglo dažas palīgierīces. Tas ir kvalitatīvs mājas vīns, kam netiek pievienoti sulfīti vai citi ķīmiski stabilizatori, dzidrinātāji vai garšas uzlabotāji. Vīnus darinām no Latvijā augušām izejvielām – augļiem, ogām, dārzeņiem, ziediem, kuru audzēšanā netiek izmantoti augu aizsardzības līdzekļi. Uzskatu, ka šādu produktu var iegūt tikai nelielās vīna darītavās, jo, palielinoties daudzumam, neizbēgami zūd kontrole. Maniem vīniem ir piešķirta preču zīme Dabīgs produkts, un, tā kā tie ir bez konservantiem, tie prasa zemas temperatūras režīma ievērošanu. Tas rada zināmas problēmas tirdzniecībā."
Lai celtu nozares prestižu un izskaustu aizspriedumus, ka mājas vīns kvalitātes un garšas ziņā ir ļoti mainīga lieta un pēc tā lietošanas nākamā dienā sāp galva, viena no galvenajām prioritātēm ir kopēju kvalitātes standartu izveidošana, vietējā vīnmateriāla potenciāla izvērtēšana un izpratnes veidošana – kas tad īsti būtu atzīstams par labu vīnu un pildāms pudelē tirdzniecībai. Tā Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrība, lai salīdzinātu piedāvāto vīnu kvalitāti, veicinātu kvalitatīva vīna gatavošanu un izplatīšanu un informētu patērētāju par piedāvājumā esošiem vīniem, sāka organizēt Latvijas augļu un ogu vīnu konkursu.
Lai varētu konkurēt tirgū, vīndariem nāktos palielināt ražošanas apjomus un celt produktivitāti, efektivizējot ražošanas procesus. Raugoties Eiropas virzienā, ir redzams, ka tur vīnam ir stabilas tradīcijas, atstrādāta ražošanas tehnoloģija, nav jāiegulda jaunās iekārtās, darbs ir efektīvāks, ir stabils noieta tirgus. Turklāt ES normatīvie akti līdz 8,5% alkohola ļauj piemērot akcīzes nodokļa likmi 0% vai piemērot samazinātu nodokļu likmi, vai dot 50% atlaidi mazajiem ražotājiem.
Visu rakstu lasiet 30. marta laikrakstā Dienas Bizness!