Vīngliemežu vākšana Latvijā kļuvusi par labu piepelnīšanās veidu

Vietējie stāsta, ka veiksmīgajās dienās varot savākt pat 30 kilogramus vīngliemežu.Vīngliemežu vācējs Imants atklāja, ka dienā var salasīt trīs četrus spaiņus gliemežu, bet vienā spainī ir astoņi līdz deviņi kilogrami. Viņš šādi piepelnoties katru vasaru.Vīngliemežu cenas šogad ir augstas - var dabūt pat 60 centus par kilogramu. Tomēr vīngliemežu audzētāji tos pašlaik nepārdod, jo vīngliemežiem ir sācies "kāzu laiks". Kulinārijā tiek izmantoti vairākus gadus veci pieaugušie gliemeži, kuri olas dēj maijā un jūnijā. Vīngliemežu audzētāja, fermas Kangari īpašniece Antra Gaisa aicina uzņēmējus atlikt uzpirkšanu līdz jūlijam."Manā uztverē tas ir tāds vienas dienas bizness. Viņi nedomā īstenībā ne par savu biznesa nākotni, ne vispār par Latvijas dabu, jo īstenībā pašreiz tos gliemežus lasīt nedrīkstētu. Ja tos tagad salasīs, pirms viņi ir izdējuši oliņas, tad nekādu pēcnācēju uz nākošo gadu nebūs," norādīja Gaisa.   Tikmēr dabas sargātāji neredz draudus vīngliemežu populācijai. Šogad atļaujas to uzpirkšanai izņēmušas septiņas firmas. Kopumā tām atļauts savākt vairāk nekā 200 tonnas, taču, spriežot pēc atskaitēm, ik gadu Latvijā tiekot salasīts ne vairāk kā 120 tonnas.   Šogad pierpasīts arī mazāk atļauju vīngliemežu ieguvei, ja salīdzina ar 2013. un 2014.gadu. "Reālais no prasītā tomēr atšķiras un pagaidām mēs neredzam lielus draudus," norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Ilona Vilne.Tomēr oficiālie dati var atšķirties no reālajiem. Par gliemežiem ir jāmaksā dabas resursu nodoklis – četri centi par katru kilogramu. Un tie, kas nodarbojas ar pirkšanu pārdošanu, pēc likuma veic saimniecisko darbību, tātad viņus kontrolē Valsts ieņēmumu dienests. Vietējas avīzes ir pilnas ar sludinājumiem, bet uzpircēji visi kā viens telefonsarunā raidījumam apgalvo, ka vīngliemeži viņiem esot nepieciešami personīgajam patēriņam.