Virs Rīgas ducina pērkons un zibsnī zibens

kādā vasaras dienā es iekāru aiz istabas loga baltā ,smaržīga tējas rožu krūmā rožkroņa krustiņu ,ko nopirku baznīcā ,bet mana tante teica ka baznicā bijis arī jāiesvēta pirms nēsāt ,un es nolēmu ka iekarināšu jau minētajā krūmā ,jo tas ziedēja un smaržoja dievīgi . Nepagāja ne minūte ,es stāvēju pieloga ,tīksminājos kā viņš karajās ,un pēkšņi atdārdēja perkons ,viens dārdiens ,tāds mierīgs ,un tikai viens ,sapratu ka pats DIEVS man iesvētija krustiņu,lūk tāds atgadījums ar pērkonu. Un vēl analogs gadījums notika kad dodoties atpakaļceļā uz Latviju no zemes kur apglabāta vecmāmiņa un nebija nekad būts,pirms ceļa un atvadīšanās no radiem apsēdāmies un pēkšņi nogranda spēcīgs dārdiens,vienu reizi . Nospriedām ka vecmāmiņa arī atvadās no mums ,no savas debesu valstības augstumiem. Interesants tas pērkons ira.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Vides, Ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi, dažkārt ziemā tāda dabas parādība kā pērkons ir novērojama, īpaši oktobrī, novembrī un decembrī, kad Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī vēl ir pietiekami silts ūdens. ++++++++++++ Kā aģentūrai LETA skaidroja tādi cilvēki kā Latvijas Vides, Ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi, dažkārt ziemā tāda dabas parādība kā pērkons ir novērojama, īpaši tādos mēnešos kā oktobris, novembris un decembris, kad tādās ūdenstilpēs kā Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis vēl ir pietiekami silts ūdens.