Latvijas eksporta izcilības ir rakstu sērija, kurā tiek identificēti, aprakstīti un popularizēti Latvijas eksporta produkti, kas izceļas ar unikālām īpašībām, augstu kvalitāti vai īpašu tirgus pieprasījumu, piemēram, bioloģiskā pārtika, specifiska lauksaimnieciskā produkcija, inovatīva kokrūpniecības produkcija, dizaina preces vai tehnoloģiskie risinājumi. Tiek arī popularizēta uzņēmumu vēlme un spējas attīstīt un pielāgot nišas produktus eksporta vajadzībām, koncentrējoties uz tirgiem ārpus tradicionālajiem galamērķiem.
Latvijas auzeņu sēklu eksports 2024. gadā veidoja 0,9% no globālā tirgus, tas nozīmē, ka pēc auzeņu sēklu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija pagājušajā gadā bija trešajā vietā pasaulē. Nozīmīgi panākumi 2024. gadā Latvijai bija arī aireņu sēklu eksportā.
Jāatzīmē, ka stiebrzāles ir nozīmīgi dabisko zālāju augi, kas nodrošina dabisko zālāju stabilitāti, sugu daudzveidību un ekosistēmas ilgtspēju. Turklāt pļavas ir svarīgs zemes izmantošanas veids Latvijas lauksaimniecībā, kas nodrošina ganāmpulku ar lopbarību gan ganību laikā vasaras sezonā, gan veidojot lopbarības krājumus ziemas sezonai. Visizplatītākie zālāju augi ir dažādu sugu tauriņzieži un stiebrzāles. Latvijas pļavās ir sastopamas daudzas stiebrzāļu ģintis un sugas – timotiņš, kamolzāle, lāčauza u. c.
Nozīmīga eksporta prece
Divas no graudzāļu ģintīm – airenes un auzenes – pēdējo sešu gadu gaitā ir kļuvušas par svarīgu eksporta ienākumu avotu Latvijas lauksaimniekiem.
Vislielākā nozīme Latvijas eksportā ir vienai aireņu un divām auzeņu sugām. Kā norāda uzņēmums Latvijas šķirnes sēklas (seklas.lv): ganību airene (Lolium perenne L.) ir "viena no visproduktīvākajām un visvērtīgākajām lopbarības zālēm ar augstu kvalitāti. Tā proteīna satura ziņā līdzinās tauriņziežiem, un liellopiem to ir viegli sagremot. Tā ir bagātīgi aplapota, spēcīgi augoša. Ātri attīstās sējas gadā, labi cero un ļoti labi ataug pēc nopļaušanas vai noganīšanas". Ganību airene ir galvenais zālaugs daudzgadīgajās ganībās. Tai ir laba raža gan ganībās, gan arī gatavojot siena krājumus ziemai.
Savukārt pļavas auzene (Festuca pratensis) ir daudzgadīga stiebrzāle, kas ir piemērota gan pļaujamiem, gan ganību zālājiem. Pļavas auzene ir ļoti pieticīga stiebrzāle, kas labi pacieš sausumu un spēj pielāgoties dažādiem augšanas apstākļiem. Sarkanā auzene (Festuca rubra) ir daudzgadīga stiebrzāle, kas brīvā dabā sastopama gandrīz visos dabiskajos zālājos. Tā labi aug gan sausās un smilšainās, gan mitrās un kūdrainās augsnēs. Sarkano auzeni plaši izmanto piemājas un pilsētu zālienu augu sugu sastāvā.
Pasaules Tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotie dati liecina, ka 2024. gadā vislielākos ienākumus no auzeņu sēklu eksporta saņēma Dānija – 55 miljonus eiro (31,7% no pasaules kopējā eksporta). Nākamās bija ASV (24,3% no pasaules kopējā eksporta) un Kanāda (12,9% no pasaules kopējā eksporta). Latvija ar 1,6 miljoniem eiro (0,9% no pasaules kopējā eksporta) bija 11. vietā pasaulē, Lietuva ar 0,7 miljoniem eiro (0,4% no pasaules kopējā eksporta) – 17. vietā pasaulē. Vislielākie ienākumi no auzeņu sēklu eksporta, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā bija Dānijai (9,3 eiro uz vienu iedzīvotāju). Otrajā vietā bija Jaunzēlande (0,95 eiro uz vienu iedzīvotāju), trešajā vietā – Latvija (0,83 eiro uz vienu iedzīvotāju). Lietuva ar 0,25 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 8. vietā pasaulē.
Latvijas ienākumi no aireņu sēklu eksporta nav tik lieli kā no auzeņu sēklu eksporta, tomēr tie ir nozīmīgi. 2024. gadā vislielākos ienākumus no aireņu sēklu eksporta guva Dānija – 89 miljonus eiro (24% no pasaules kopējā eksporta). Otrajā vietā pasaulē bija ASV – (76 miljoni eiro un 20,3% no pasaules kopējā eksporta), trešajā vietā – Jaunzēlande (50 miljoni eiro un 13,5% no pasaules kopējā eksporta). Lietuva ar vienu miljonu eiro (0,26% no pasaules kopējā eksporta) bija 20. vietā pasaulē, savukārt Latvija ar 0,8 miljoniem eiro (0,21% no pasaules kopējā eksporta) – 24. vietā pasaulē. Vislielākie ienākumi no aireņu sēklu eksporta, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā bija Dānijai (15 eiro uz vienu iedzīvotāju). Otrajā vietā bija Jaunzēlande (9,6 eiro uz vienu iedzīvotāju), trešajā vietā – Urugvaja (2,9 eiro uz vienu iedzīvotāju). Latvija ar 0,42 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 9. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 0,34 eiro uz vienu iedzīvotāju – 13. vietā pasaulē. Rēķinot aireņu sēklu eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija apsteidza Kanādu, Čehiju, Poliju un citas valstis.
Būtisks ienākumu pieaugums
Ņemot vērā lauksaimnieku deklarētās platības Lauku atbalsta dienestā ilgtspēju sekmējošu ienākumu pamatatbalstam (līdz 2023. gadam – vienotā platības maksājuma saņemšanai), 2015. gadā Latvijā ar pļavas un sarkano auzeni kopā sēklas ieguvei bija apsēti 608 hektāri zemes. Piecu gadu laikā auzeņu sējumi sēklai divkāršojās, un vidēji 2022.–2024. gadā tie bija lielāki par 1200 hektāriem. Jāatzīmē, ka auzeņu platības ganībām un siena ieguvei ir ievērojami lielākas. Auzeņu sējumu platību pieaugums ļāva aizsākt auzeņu sēklu eksportu.
2015. gadā Latvijas ienākumi no auzeņu sēklu eksporta bija tikai 33 tūkstoši eiro, bet 2024. gadā tie bija jau 1,55 miljoni eiro.
2015. gadā Latvijā ar ganību aireni sēklas ieguvei bija apsēti 436 hektāri zemes. Nākamo gadu laikā ar ganību aireni sēklas ieguvei apsētās platības ievērojami palielinājās, un 2022. gadā tie bija jau 1420 hektāri. 2024. gadā Latvijā ar ganību aireni sēklas ieguvei bija apsēti vairāk nekā tūkstoš hektāru zemes. Šajās platībās netiek ieskaitītas citas ģints sugas un hibrīdi. Arī auzeņu platības ganībām un siena ieguvei ir ievērojami lielākas par sēklas ieguvei paredzētajām platībām.
Savukārt aireņu sējumu platību pieaugums ļāva aizsākt aireņu sēklu eksportu. 2015. gadā Latvijas ienākumi no aireņu sēklu eksporta bija tikai trīs tūkstoši eiro, 2022. gadā tie bija jau 1,3 miljoni eiro, bet 2024. gadā – 791 tūkstotis eiro.
Uz citu eksporta preču fona ienākumi no stiebrzāļu sēklu eksporta nav lieli, bet tie ir nišas produkti, ar kuriem Latvija gūst atzīstamus starptautiskus panākumus.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par LATVIJAS EKSPORTA IZCILĪBAS rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.