Bijušie VDK dokumentu izpētes komisijas pētnieki, kas tagad apvienojušies Publiskās atmiņas centrā, pētot VDK sadarbības fakta konstatēšanas tiesu lietas, atklājuši tādas VDK aģentu kartītes, kuras nav starp internetā publicētajām. Pētnieki LNT Ziņām ļāva iepazīties ar divām šādām kartītēm, kuras atrodamas tikai šobrīd internetā nepublicētajā Aģentu uzskaites papildus kartotēkā.
“Ir virkne gadījumu, kur Latvijas Valsts arhīva 2745. fondā sadarbības fakta lietās patiešām ir tiesas nolēmums, prokuratūras nolēmums vai pat tiesas spriedums, kurā ir vai nav pierādīta sadarbība [ar VDK], un attiecīgā kartīte nav publicēta [internetā LNA mājaslapā], jo tā ir papildus uzskaites kartotēkas kartīte,” raidījumam norādīja Publiskās atmiņas centra pētnieks Didzis Šēnbergs.
Nepublicētajā kartotēkā ir aģenti, kurus čeka glabāja sadarbībai īpašam periodam. Vairāki aģenti no papildu kartotēkas ir arī paši atzinušies sadarbībā ar VDK. Līdz ar to izveidojusies absurda situācija - cilvēks pats ir atzinies sadarbībā, taču viņa kartīte starp internetā publicētajām nemaz nav atrodama. “Sadarbībā atzinušies ir gan tādi cilvēki, kas ir bijuši vienkārši “Intūrista” darbinieki, gan arī tādi cilvēki, kas ir bijuši prokurori. Vienam no prokuroriem ir bijusi papildus uzskaites kartīte un tā, manuprāt, šajā lietā ir nozīmīgs faktors viņa atzīšanās veicināšanai. Es pieļauju, ja mēs atrodam šādas personas, tad, iespējams, ir kaut kas cits. Par to [uzvārdu] skaļumu nemācēšu teikt,” teica Publiskās atmiņas centra padomes priekšsēdētāja Kristīne Jarinovska.
Bijušais par likuma pieņemšanu atbildīgās komisijas vadītājs Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK), kurš turklāt pats savulaik strādājis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) centrā, kurā glabājas čekas maisi, apgalvo, ka par šādu uzskaites papildus kartotēku neko nav zinājis. Viņš pieļauj, ka tagad jaunajā Saeimā kāds deputāts rosinās izmaiņas likumā, lai tiktu publicēta arī trešā kartotēka. Pie pašreizējās situācijas viņš vaino gan pētniekus, gan Satversmes aizsardzības biroju. “Deputāti vadījās no tām zināšanām, kas bija viņu rīcībā un ko viņiem tobrīd sniedza VDK zinātniskās izpētes komisija. Tā rekomendēja publicēt statistisko kartotēku, alfabētisko kartotēku, bet, ka ir vēl šāda papildu uzskaites kartotēka ar vairāk nekā 400 vārdiem tobrīd Saeimas deputātiem nebija zināms,” sacīja deputāts, norādot arī uz SAB atbildību, jo iestādes pārstāvji nav informējuši, ka viņu rīcībā ir arī šāda kartotēka.
Satversmes aizsardzības birojā gan LNT Ziņām norādīja, ka Saeimas atbildīgās komisijas sēdē ir sniegta informācija par šādu kartotēku. Tāpat SAB pieļauj iespēju, taču minimālu, ka papildu kartotēkā ir tādu aģentu kartītes, kuras nav pārējās divās kartotēkās. Tātad - šobrīd nav publicētas internetā.
Tā kā visas kartotēkas pārklājas, taču varētu būt kartītes, kas ir tikai papildu kartotēkā, visus dokumentus šobrīd salīdzina Latvijas Nacionālais arhīvs. “Šobrīd mūsu speciālisti burtiskā nozīmē iet cauri visai tai kartotēkai un mēs salīdzinām gan vārdus, gan uzvārdus gan ar alfabētisko, gan ar statistisko kartotēku, [lai noskaidrotu], vai tiešām ir kāds cilvēks, kurš papildu kartotēkā parādās, bet pārējās kartotēkās neparādās. Izlases kārtībā pārbaudot, vairumā gadījumu mēs nekonstatējām šādas iespējas, bet, lai varētu pilnīgi precīzi pateikt, šobrīd mēs to visu pārbaudām,” skaidroja vēsturnieks, LNA vecākais eksperts Gints Zelmanis. Saskaņā ar arhīva mājaslapā publicēto informāciju papildus kartotēkā ir 447 kartītes.
Jau tuvākajās nedēļās arhīvs vēlas publicēt tiesu nolēmumus "čekas" sadarbības lietās. Kā zināms, lielākajā daļā sadarbības fakts dokumentu trūkuma dēļ nav pierādīts. Vienlaikus ap 20% personu, kas rosinājušas sākt pārbaudes lietas, pēc iepazīšanās ar materiāliem pašas atzinušās, ka ir sadarbojušās ar VDK. Arhīvs sola publicēt arī šo informāciju. Paralēli tas gatavojas maijam, kad saskaņā ar likumu jāpublicē vēl virkne ar VDK darbību saistīti dokumenti un arī paši "čekas maisi" pētniekiem un žurnālistiem klātienē būs pieejami arhīva lasītavā.
Sekretnijs
Baltu dūre
Marks Jensens