"Līdz gada beigām vilcieniem ir jāsāk kursēt pa Latvijas sliedēm," teica ministrs.
Vitenbergs arī norādīja, ka kopumā Čehijas uzņēmums piegādās 32 elektrovilcienus, taču "Škoda Vagonka" novērtējums par kara ietekmi uz projektu ir pavirzījis deviņu vilcienu piegādi līdz nākamā gada jūnijam.
Vienlaikus "Škoda Vagonka" valdes priekšsēdētājs Martins Bednārs sacīja, ka līdz 2023.gada beigām "Pasažieru vilcienam" tiks piegādāti 23 elektrovilcieni.
Tāpat viņš minēja, lai darbs noritētu ātrāk, uzņēmums ir atvēris jaunu vilcienu montāžas līniju Čehijas pilsētā Ostravā, kas veltīta tieši Latvijas piepilsētas vilcienu ražošanai, šim darbam algojot 200 darbinieku. Papildu daļa montāžas notiek Latvijā, kurā strādā gan darbinieki no Čehijas, gan kolēģi no Latvijas.
Savukārt "Škoda Vagona" Centrālaustrumu reģiona prezidents Zdeneks Svata minēja, ka šobrīd pirmo piegādāto vilcienu testēšana ir veiksmīgi izturēta un projekts ir noslēguma jeb administratīvajā fāzē.
Komentējot vilcienu piegādes aizkavēšanos, Svata sacīja, ka visu procesu būtiski ietekmēja ražošanas un testēšanas plānu maiņa, ko radīja Krievijas sāktais karš Ukrainā. Sākotnēji bija plānots, ka vilcienu testēšana notiks Ukrainas infrastruktūras ietvaros, bet kara dēļ tā bija jāpārceļ uz Latviju.
Tāpat viņš apstiprināja, ka karš un no tā izrietošā inflācija ir sadārdzinājusi projektu, tostarp, piemēram, sākotnēji bija plānots tēraudu iegādāties Ukrainā, bet kara dēļ to nācās iepirkt Zviedrijā un Brazīlijā.
Konkrētas izmaiņas projekta izmaksās Svata gan atteicās nosaukt.
Vienlaikus "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis sacīja, ka jau šobrīd "Pasažieru vilciena" mašīnisti tiek apmācīti braukt ar jaunajiem vilcieniem. Standarta līguma procedūra paredz, ka testa braucieni sākas pēc nodošanas ekspluatācijā, bet "Pasažieru vilciens", pēc savas iniciatīvas, ir vienojies ar "Škoda Vagonka", ka testa braucieni notiek paralēli sertifikācijai, lai tad, kad tiek dota atļauja braukt, vilcienus nekavējoties varētu sākt izmantot.
Viņš norādīja, ka precīzs laiks, kad pasažieri varēs izmantot vilcienus, būs atkarīgs no tā, cik ātri tiks izskatīti dokumenti, bet tas ir ražotāja un neatkarīgās inspekcijas kompetencē.
Tajā pašā laikā Grigulis piebilda, ka šonedēļ Latvijā tiks nogādāts 15. vilciens.
LETA jau vēstīja, ka pirmie divi jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti pirms nedaudz vairāk kā gada - 2022.gada jūnijā.
Tāpat ziņots, ka ar jaunajiem vilcieniem izpildīs reisus Aizkraukles, Tukuma, Saulkrastu un Jelgavas virzienā. Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem.
Visa projekta kopējās izmaksas paredzētas 257,889 miljonu eiro apmērā, tostarp 23 no pavisam 32 jauno elektrovilcienu sastāvu iegāde plānota ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 114,211 miljonu eiro apmērā.