Tikšanās laikā tika pārrunāts darbs pie slimnīcu stiprināšanas plāna ieviešanas, lai nodrošinātu kvalitatīvu ārstniecības procesu visās Latvijas slimnīcās.
Veselības ministre Līga Meņģelsone norādīja, ka reformas galvenais mērķis ir sniegt labāku palīdzību pacientiem. Šobrīd Latvija ir faktiski vienīgā no Baltijas valstīm, kur ārstniecības kvalitātes rādītāji atstāti visvairāk novārtā, tādēļ, viņas vērtējumā, darbam pie kvalitātes uzlabošanas jāsākas ar minimālo prasību definēšanu, obligāto kvalitātes kritēriju noteikšanu un reģionālā tīklojuma un pacientu nogādāšanas ceļu pārskatīšanu, lai nodrošinātu gan neatliekamo medicīnisko palīdzību, gan kvalitatīvu ārstēšanu stacionāros.
Runājot par neatliekamo medicīnisko palīdzību, Kalējs norādīja, ka tas ir labākais variants, ja pacients vispirms tuvāk dzīvesvietai vai negadījuma vietai saņem neatliekamo stabilizējošo aprūpi, un tad tikai tiek vests uz attiecīgo ārstniecības iestādi. Pēc viņa vārdiem, to esot apstiprinājuši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule un Rīgas Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs.
Iepriekš slimnīcu tīkla reformas projektā bija paredzēts, ka gadījumos, kad nav noteikta apjoma pacientu skaits, tad slimnīcu uzņemšanās nodaļās neatliekamo palīdzību var samazināt.
VM informēja, ka tikšanās laikā tika pārrunāti izstrādātie kvalitātes kritēriji stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pamata profiliem - ķirurģijai, ginekoloģijai, grūtniecības un dzemdniecību aprūpei, pediatrijai, terapijai un traumatoloģijai. Kvalitātes kritēriji paredz noteikt nepieciešamo ārstniecības personāla skaitu pret pacientu skaitu attiecīgajā stacionāra profilā, tehnisko nodrošinājumu, kā arī citus resursus, kam jābūt pieejamiem 24/7 režīmā, piemēram, iekārtas diagnostisko izmeklējumu veikšanai, laboratoriju.
Tāpat paredzēts arī vērtēt papildu attiecīgā profila darbības rādītājus salīdzinājumā ar citu valstu rezultātiem, piemēram, veikto manipulāciju skaits, komplikāciju īpatsvars, atkārtotas hospitalizācijas nepieciešamība 72 stundu laikā pēc izrakstīšanas no slimnīcas, vidējais ārstēšanas ilgums slimnīcā un tamlīdzīgi, vēstīja VM.
"Mēs tagad mēģinām precizēt datus no slimnīcām, cik rentabli un pie kādiem noteikumiem slimnīcās var eksistēt ķirurģiskās un traumatoloģiskās nodaļas. Tur tie kritēriji arī atkarīgi no pacientu skaita un ārstu pieejamības. Tas galvenais, ko mēs mēģinām pateikt VM, ka tā ir valsts mēroga problēma. Ja valsts grib, lai vienā noteiktā vietā pastāv ķirurģiskā vai dzemdību nodaļa, tad ir jānodrošina speciālisti," pauda Kalējs.
Viņa vērtējumā, šobrīd šis slogs ir uzlikts uz "slimnīcu pleciem", taču valstij būtu arī jādomā par traumatoloģisko nodaļu izvietošanu tuvāk lielceļiem, kur regulāri liela satiksmes plūsma. Kalējs problēmu salīdzina ar ugunsdzēsējiem, norādot, ka šobrīd ir situācija -, ja vietā kādu gadu nav dedzis, tad ugunsdzēsēji tur nav vajadzīgi.
Tikšanās laikā slimnīcas atgādināja, ka tās joprojām nav saņēmušas valdības solītās kompensācijas slimnīcām par energoresursu sadārdzinājumu un virsstundu apmaksu personālam par 2022.gada Covid-19 pacientu ārstēšanu. Kalējs atzina, ka par to pašreizējā brīdī nekādas informācijas nav, no valdības esot klusums, taču VM ir pieprasījusi kompensēt pagājušā gada izdevumus.
Pēc viņa vārdiem, ministrija esot arī pieprasījusi valdībai kompensēt 29.maija brīvdienu, ko Saeima nolēma pasludināt par svētku dienu par godu Latvijas hokejistu izcīnītajām bronzas medaļām. Kalējs norādīja, ka tā slimnīcām izmaksājusi trīsreiz vairāk nekā parastā darba diena.
VM turpina darbu pie Slimnīcu tīkla stiprināšanas plāna, kuru plānots izskatīt Ministru kabineta (MK) sēdē 15.augustā.
Jau ziņots, ka maijā MK apstiprināja informatīvo ziņojumu "Priekšlikumi par slimnīcu tīkla stiprināšanu", kas paredz ieviest Latvijā integrētu, uz cilvēku centrētu, kvalitatīvu un izmaksu efektīvu veselības aprūpes sistēmu. Īstenoto reformu mērķis ir nodrošināt pacientiem savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi un efektīvi plānot veselības nozarē pieejamos cilvēkresursus, infrastruktūru un finansējumu.