Veselības ministrija (VM) ir viena no pirmajām, kas tās izmaksājusi. Prēmijas saņēmuši 28 darbinieki, kuriem kopumā izmaksāti 50 900 eiro. Prēmiju apmērs ir plašs - no 378 līdz pat 4466 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tās izmaksātas algas, pusotras vai divu algu apmērā, ņemot vērā katras personas darba intensitātes pakāpi, kā to paredz valdības noteikumi, skaidro ministrijā.
"Par labi padarītu darbu, tas ir viens. Bet es gribētu uzsvērt arī to, ka VM darbinieki ir vieni no viszemāk atalgotajiem ministriju līmenī. Un, ņemot vērā to, lai motivētu savus darbiniekus, šīs prēmijas tika izmaksātas," komentēja VM pārstāvis Oskars Šneiders.
Prēmiju izmaksāšanu sākusi arī Iekšlietu ministrija, neprecizējot gan, cik darbinieku un kādā apmērā prēmēti. Tieslietu ministrija prēmijas maksās 56 darbiniekiem, bet Labklājības ministrija - 39.
Pārējās ministrijas vēl turpina vērtēt savus darbiniekus. Ekonomikas ministrijā uz papildu atlīdzību pretendē ap 70 darbinieku, bet vislielākais skaits prezidentūrā nodarbināto - ap sešiem simtiem - bijis Ārlietu ministrijā (ĀM). Lēmums, kurus cilvēkus prēmēt, ĀM tiks pieņemts divu mēnešu laikā.
"Darbs daudzējādā ziņā ir izdarīts ļoti liels. Šādas prezidentūras, šāda slodze valstī mums līdz šim nav bijusi. Mēs uzskatām, un arī Eiropas Padome, Eiropas Savienība uzskata, ka prezidentūra ir bijusi veiksmīga. Tāpēc, protams, tos darbiniekus, kuri tiešām kaldināja šo darbu, veica liela ieguldījumu, kas pārsniedza normētu darba slodzi, tiem mēs gribētu pateikties un atlīdzināt viņu pūles," skaidroja ĀM valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.
Prēmijas plāno izmaksāt visas ministrijas, izņemot Finanšu ministriju, kas nolēmusi saviem darbiniekiem pateikties, piešķirot papildu atvaļinājuma dienas.
Kā liecina ministriju sniegtās atbildes, tām ir atšķirīga pieeja darbinieku prēmēšanā. Tā, piemēram, Labklājības ministrija prēmējusi darbiniekus, kuru darba intensitāte prezidentūras laikā novērtēta kā vidēja vai augsta. Savukārt, piemēram, VM prēmējusi arī tos darbiniekus, kuriem bijusi pamatintensitāte.
Latvija prezidentūrai sāka gatavoties pirms diviem gadiem, un ĀM lēš, ka kopumā trīs gadu periodā prezidentūras tiešie izdevumi nepārsniegs 60 miljonus eiro. Precīzi aprēķini gaidāmi nākamajā mēnesī. To, cik lietderīgi tērēta šī nauda, vērtēs Valsts kontrole, kas izlases veidā jau analizējusi izdevumu lietderību 2013. un 2014.gadā.
Valsts kontroles ieskatā ministrijas ļāvušās kārdinājumam ar prezidentūras naudu finansēt savu pamatfunkciju nodrošināšanu, neatbilstoši iztērējot teju miljonu. Kā spilgts piemērs minēta ĀM, kas remontējusi vēstniecības, pirkusi automašīnas, mēbeles, elektropreces un citas lietas. Taču grēkojušas arī citas ministrijas. Tikušas konstatētas nepamatoti piešķirtas piemaksas, prēmijas, apmaksāti papildatvaļinājumi un citas lietas.